Nudist Beach Lovers in Munich's English Garden. Dags©️2024

MINHENE..

Minhenes angļu dārza parka direktors: Nūdisma samazināšanās = tūrisma samazināšanās.

-"Minhenes Angļu Dārzā kailo sauļotāju samazināšanās izraisa nopietnu tūrisma samazināšanos pilsētā. Sabiedrība ir kļuvusi apdomīgāka. Jūs vairs neredzat tik daudz pievilcīgu jaunu Minhenes meiteņu. Ceru, ka viņas atgriezīsies. " teica parka direktors, atcerieties, ka reālajā dzīvē, kaili cilvēki ir neglīti, vienīgā vieta, kur var redzēt pievilcīgus kailus cilvēkus, diemžēl ir tikai māksla un pornogrāfija. Jo nūdistu skaistos iesauļotos ķermeņus redz arvien retāk Minhenē, kā arī visur cituer pasaules pludmalēs. Jo sauļoties kailiem ir gatavi tikai cilvēki, kas īpaši rūpējas par sava ķermeņa veselīgu un estētiski nevainojamu formu VAI ĀRSTĒTIES AR hidroterapiju un helioterapiju – ārstniecību ar peldēm un saules vannām, kas ne tikai rada labu noskaņojumu, bet arī sniedz ārstniecisku efektu – sekmē D vitamīna izstrādi, veicina vielmaiņu, stiprina imunitāti un kaulu sistēmu, dziedē ādas iekaisumus.

NŪDISMA UN IMPRESIONISMA SĀKUMA PARALĒLES

Impresionisms bija dziļi novatoriska kustība, ko iedvesmoja cilvēka atgriešanās dabā, no kuras mākslinieki centās iemūžināt vizuālu "iespaidu", acumirkļa iemūžināšanu uz audekla. Prom no jebkāda veida konvencionālisma un jebkāda veida klasiskā vai akadēmiskā regulējuma. Cilvēka tēlu no idealizētas vides atgriežot dabā, vienkārši, kā parastu nepretenciozu gaismas refleksu rotaļu objektu. Tas nozīmēja pārtraukumu no akadēmiskās mākslas un mākslinieciskās valodas tehnikas transformāciju. Fotogrāfijas rašanās ietekme noņēma no māksliniekiem pienākumu dokumentēt reālistisko attēlos individu portretus un vēsturiskos notikumus. Atstājot gleznotājus savā vaļā, atņemot viņiem agrāko darba lauku, lai jau meklē sev ko jaunu - ar vaļīgu otas triepienu un skaidru un gaišu toņu tehniku, īpaši novērtējot gaismu. 

Impresionistu darbība neapšaubāmi ietekmēja sabiedrības izpratni par cilvēka būtību, atgriežot to kā dabas sastāvdaļu bezviltīgā novienkāršotā pasaules uztverē. Impresionisms pārrāva ne tikai klasiskās mākslas tradīcijas, radot jaunu glezniecisko stilu, bet arī pārrāva puritānisko cilvēka ķermeņa glorificēto ekzsaltēto kanonu. Aizsākot ceļu uz avangarda kustībām ne tikai mākslā, bet arī sabiedrības pašuztverē, radot avangarda sabiedrības formāciju aizmetņus, kā nūdisms, natūrisms utt. https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_the_nude_in_art

Mane veicinātā revolūcija, no kailas, anonīmas, laikmetīgas sievietes, piešķīra kailumam smalkas pieķeršanās aspektu. Akta patiesības izskats savā laikā izraisīja skandālu, kas lika autoram pamest Parīzi. Olimpija ir īsta sieviete ar miesu un asinīm — nekaunīgi īsta, jo viņa pārstāv prostitūtu — un viņa atrodas īstā vidē, nevis bukoliskā mežā vai gleznainās drupās. Tā ir intīma aina, kas skatītājam parāda cilvēka privātāko šķautni, viņa tuvību. No otras puses, modeles konkrētās un individualizētās iezīmes piešķir viņai savu identitāti, kas ir tālu no klasiskā akta idealizētajām sejām.

  Edgars Dega, kurš pēc dažiem agrīniem ingresiešu iespaidotiem aktiem attīstījās līdz personiskam stilam, kura pamatā bija zīmējumu dizains, kas galvenokārt bija saistīts ar kustību transkripciju, dzīvības un spontanitātes pilnās ainās. Degā brīvprātīgi attālinājās no ierastajiem skaistuma kanoniem, izvēloties neattīstītu, pusaudža auguma tipu, jo Degā ieviesa apakšžanru kailajā tualetē, sievietes vannas istabā, veicot savu personīgo higiēnu, divdesmitā gadsimta sākumā. Viņa pēdējā impresionistu izstādē prezentētajā sērijā par sieviešu kailiem augumiem, kas peldas, mazgājas, žāvējas, ķemmējas vai tiek ķemmētas, "līdz šim akts bija attēlots statiskās pozās, puritāniskai auditorijai. Bet Dega sievietes ir vienkāršas , godīgi cilvēki, kuri rūpējas tikai par savu fizisko kopšanu. Lūk, viņa mazgā kājas, un es it kā skatītos uz viņu pa atslēgas caurumu

 

    Žorža Sērā stils, pamatā balstās puantilistiskā tehnikā, gleznas izstrādē ar krāsainiem punktiem. Savas karjeras laikā deva priekšroku dažādām tēmām, piemēram, jūras ainavām, lauku ainām, cirkam, mūzikas zālei un aktam, kurā viņš gribēja parādīt, ka puantilistiskā tehnika ir piemērota jebkuram žanram, jo ​​viņam bieži pārmeta, ka viņš zina tikai to, kā šajā tehnikā veidot ainavas. Modernā atslēgā pārinterpretēja pat zināmo trīs grāciju tēmu, izmantojot paša mākslinieka darbnīcā modeļus.

                                                                                                                                               VĀCIJA.

No KLUBIŅA Parādiet mums-jūsu krūtis. Daudzi vācieši joprojām mīl kaili gozēties Spānijas un Francijas pludmalēs, taču mājās, kas jau sen ir visaptveroša KAILSAUĻOŠANĀS iedeguma zeme, nūdistu kustība ir panīkusi. Jau gandrīz gadsimtu ir zināms, ka vācu saules pielūdzēj,i norauj savas drēbes, tikko ieraugot valstī pārāk retos vasaras starus. Īpaši kopš bezrūpīgajiem 1970. gadiem, NATŪRISTI, kurus neapgrūtināja apģērbs un vecāku prātīgie paradumi, pludmalēs, ezeros un pilsētas parkos ir izklaidējušies. Šī tendence bija īpaši populāra bijušajā komunistiskajā Austrumvācijā https://en.wikipedia.org/wiki/Naturism_in_Germany. Tikai Berlīnē vien bija seši nūdistu centri, lielākais – pie Lielā Migelzē ezera. Vācijas Brīvās ķermeņa kultūras asociācija (DFK) ir nobažījusies, šķiet, ka cilvēki zaudē interesi par au naturall. Saskaņā ar The Guardian DFK dalībnieku skaits ir samazinājies no 65 000 cilvēku pirms 25 gadiem līdz mazāk nekā 34 000 šobrīd. Vācija jau sen tiek uzskatīta par vienu no liberālākajām valstīm pasaulē publiska kailuma izpausmei ar brīvu ķermeņa kultūru, kas datēta ar 19. gadsimta beigām.

NŪDISTI LATVIJĀ

Latvijā nūdistu kustība ieguva jau redzamākas aprises 1932. gadā sākot izdot savu žurnālu Brīvais Cilvēks. Pavisam legāli un oficiāli kaili varēja sauļoties konkrētās vietās Ķemeros, Zaķusalā, Mežaparkā, Ķīšezera krastā un noteiktās stundās arī Dzintaros un Bulduros. Latvijas nūdistu žurnāls aicināja atpūtniekus ne tikai laiski gulēt saulītē, bet arī aktīvi kustēties. Latvijā būtu bijuši policijas reidi un kaimiņi protestējuši. Kailsauļošanās Latvijā nūdisti diskrēti pulcējās Lilastes rajonā, viņus varēja sastapt arī Kalngales pludmalē, Lielupes grīvas tuvumā, Kolkas pusē un arī piekrastē tuvāk Lietuvas robežai. Arī tagad Latvijā netrūkst cilvēku, kas labprāt sauļojas kaili. Kā viena no populārākajām nūdistu vietām minama Vecāķu pludmale, kas atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas. Ļaudis runā, ka Vecāķos nūdisti pulcējušies jau pirmās brīvvalsts laikā. Nūdisti manīti arī noteiktās vietās Lielupē, Inčupē un Vakarbuļļos, tāpat atsevišķas zonas nūdistiem ir atvēlētas Ventspils un Liepājas pludmalē. No 2004. gada nūdistu intereses pārstāv Latvijas Natūristu asociācija, kurā ir aptuveni 2000 biedru https://nudistiem.lv/pasaule/.

NŪDISMA FILOZOFIJA.

Iedzīvotāji NŪDISMU svinēja kā retu personiskās brīvības izpausmi citādi ļoti nomācošajā sabiedrībā. vācu jaunatnes vidū. Taču fanfaru trūkums ir tieši tas, uz ko nūdisti jau sen ir tiekušies. Neviens nevēlas mūžīgi būt pretkultūru, ja vien jūs neesat rokgrupa, kas vēlas iegūt presē protesta virsrakstus. Tā popularizētāji sludināja, ka kailumam ārpus seksuālām attiecībām nav nekāda seksuāla akcenta, tas ir dabisks un normāls, nav nekā ārkārtēja, ja kaili cilvēki kopā peldas, sauļojas, vingro, sarunājas vai pat strādā. Brīva ķermeņa kultūra – tā ir ne tikai tuvināšanās dabai, bet arī atsvabināšanās no liekulības un svētulības. Jau drīz vien Vācijā Brīvā ķermeņa kultūras biedrību bija simtiem. -"Tas, ko mums māca natūrisms/nūdisms, lai kā jūs to sauktu, ir tas, kas atrodas cilvēka sirdī. Nūdisma ārstnieciskās īpašības ir vērstas uz to, lai izceltu to, kas ir iekšā, un atgrieztu to, kas atrodas ārpusē. Kailo pludmales mīļotājiem šķiet, ka daudziem cilvēkiem, kas nodarbojas ar kailo atpūtu, ir tendence ļauties gan savām skaistajām gan neglītajām personības pusēm.  Cik ir tādi, kas savu ķermeni slēpj priekš sevis. Liels vairums savu ķermeni, kas mūžīgi apsegts un ko neviens neredz, arī pats nav kārtīgi apskatījis. Nereti no sievietes, kura pēc vispārpieņemtiem standartiem nav nekāda skaistule, staro tāds cēls majestātiskums un miesas pilnība, kas liek nobālēt ikvienai slaidai smukulītei ar plakanu vēderu un kaulainu dibenu. Dažs varbūt aizrādīs, ko gan var apsegt īsās kungu biksītes, ja vēl tās novelkam, tad tā ir vienkārši izvirtība. Taču vēsture liecina, ka nūdisms savos pirmsākumos galvenokārt balstījās uz veselīgu dzīvesveidu un ķermeņa kultūru. Uzmanība tika vērsta uz sportiskiem vingrojumiem, medicīniskām procedūrām un harmoniskām attiecībām ar dabu. Nūdisma mērķis ir mainīt attieksmi pret cilvēka ķermeni, atbrīvot pasauli no kaitīgiem, seksistiskiem, novecojušiem tabu. Šādā pasaulē “apģērbs pēc izvēles” būtu lieks. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados jaunāki cilvēki ir attālinājušies no organizētā nūdisma.

FKK pēc COVID-19 PANDĒMIJAS

Kopš COVID-19 pandēmijas FKK kopiena ir piedzīvojusi nelielu intereses pieaugumu. "To cita starpā var saistīt ar faktu, ka pandēmija ir mudinājusi daudzus cilvēkus meklēt alternatīvas un veselīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir gatavi izģērbties un izklaidēties. FKK ir sena kultūra, kas uzņem katru kailu cilvēku, kurš vēlas būt kopā ar mums".Taču laiki mainās kustībai, kas vācu valodā pazīstama vienkārši kā “FKK”, saīsinājums no Frei-Koerper-Kultur vai “brīvā ķermeņa kultūra”. "Sabiedrība mainās," žēlojās Kurts Fišers, Vācijas Natūristu klubu federācijas (DFK) https://www.dfk.org/startseite prezidents. Enerģiskais septiņdesmitgadnieks ir skaitījis dalības anketas un saka, ka vāciešu vidū nūdistu procents arī mūsdienās varētu būt lielākais pasaulē, kopējais Vācijas 145 klubu skaits ir samazinājies par diviem procentiem gadā līdz aptuveni 40 000 biedru https://lv.traasgpu.com/nudisms-vacija/.

NŪDISMS KULTŪRĀ

Lai gan mākslas projekti ir dažādi, tiem visiem bija viens kopīgs savienojošais faktors, kas ir publiska kailuma iekļaušana. Tagad apsveriet neseksuāla kailuma palielināšanos vispārējos plašsaziņas līdzekļos. Žurnāls ESPN ir uzlabojis Sports Illustrated sēriju ar Bodies sēriju https://www.espn.com/espn/feature/story/_/id/23851669/espn-body-issue-2018, kurā ir iekļauti sportisti, kas pilnībā kaili pozē. HBO seriālā Game of Thrones, kas ir viens no veiksmīgākajiem raidījumiem televīzijas vēsturē, aktieri ir pilnībā kaili kameru priekšā, tāpat kā tā zvaigzne Emīlija Klārka, kura atveido Deeneriju Targarienu, šova vissvarīgāko varoni. Kanāla Discovery Channel raidījumā Naked & Afraid “izdzīvojušo” sēžamvietas ir pilnībā redzamas, un tikai dzimumorgāni un sieviešu sprauslas tiek pikselēti. Tiek rādīti labvēlīgi vērtējumi, Dating Naked pirmizrāde kanālā VH1, kam sekoja Buying Naked kanālā TLC. Sešdesmitajos gados nekas no tā nebūtu pieļauts. Neapšaubāmi, tas būtu izraisījis sabiedrības sašutumu, ja ņem vērā, kā Dika VanDika šovā, kas norisinājās no 1961. līdz 1966. gadam, Robs un Laura, galvenie varoņi, bija jāparāda guļam atsevišķās gultās, neskatoties uz to, ka viņi bija precējušies viens ar otru. Filmā "I Dream of Jeannie," kas darbojās no 1965. līdz 1970. gadam, Žannijas varonim bija aizliegts atsegt pat nabu! "Iespējams, lielākais rādītājs tam, kā sabiedrība arvien vairāk pieņem kailumu, ir veids, kā to uztver plaša sabiedrība. 1992. gadā Ņujorkas aktīvisti mainīja likumu, lai sieviete varētu staigāt ar augšpusi visur, kur ir atļauts vīrietim, lai gan policisti turpina vajāt dažas sievietes, kuras izvēlas izmantot šo jaunatklāto brīvību. Felisitija Džounsa ir vairākas reizes arestēta par “nepieklājību”, taču vēlāk iesūdzēja valsti tiesā un uzvarēja. Pagājušajā gadā Sanfrancisko likums, kas ļauj cilvēkiem iziet publiski kailiem, cieta neveiksmi tikai ar VIENU balsi. Lugas ar nosaukumu Naked Theater. Pasākums ar nosaukumu BodyFest gada pavasarī. Septembrī gleznotāji dodas uz Krētu, lai apmeklētu ķermeņa apgleznošanas pasākumu, kas būs 20. pasaules ķermeņa apgleznošanas šovs. Labi, tu varbūt domā, tolerance ir viena lieta, bet apkārtējo atkailināšanās pieņemšana ir pavisam cita spēle. 

TOLERANCE VAI APKĀRTĒJO ATKAILINĀŠANĀS PIEŅEMŠANA

Lielākā daļa cilvēku, kuru lielāko daļu aizvaino kailuma attēlojums, pārslēgs TV kanālus, izvairīsies no noteiktām sociālo mediju grupām un izvairīsies no MĀKSLAS GALERIJĀM un MUZEJIEM https://en.wikipedia.org/wiki/Nudity_in_live_performance, kur ir redzams kailuma attēlojums. Atklājiet sabiedrību neapģērbtam ķermenim. Papildus tam, ka cilvēka ķermenis arvien vairāk pieņem TV, filmās un internetā, kā arī publiskos pasākumos, piemēram, ķermeņa apgleznošanas PERFORMANCĒS.  Ēdenes dārzā Ādams un Ieva bija kaili, turklāt nekautrējās par savu kailumu. Kad viņi krita grēkā, tad gan sāka kautrēties. Šajā aspektā reizēm tiek norādīts, ka apģērbs simbolizē grēcīgumu, bet kailums – šķīstību. Kristietībā, kailums tika pasludināts par grēcīgu un tā izrādīšana tika aizliegta. To nedrīkstēja attēlot arī mākslas darbos. Kailums skaitījās piedauzīgs un nesavienojams ar kristīgo morāli. Daudzus gadsimtus kailums bija tabu, to saistīja ar iekāri un apgrēcību, skaitījās sātanisks un bīstams. Renesanses perioda mākslas šedevri, kuros bija attēlots kaili cilvēki, Mikelandželo skulptūras, Dāvids, gleznojumi Vatikānā, Siksta kapelā. Sandro Botičelli Pavasaris un Veneras dzimšana, Rafaela Santi "Leda un gulbis". Kailums atkal tika celts godā. Franču filozofs Denī Didro aicināja ļaudis atgriezties pie dabas, pie īstā avota, kur smelties iedvesmu un skaistumu. Fotogrāfs Spensers Tuniks iemantojis pasaules slavu, fotografējot kailu cilvēku pūļus. Citu starpā pieminams viņa organizētais plikņu masu skats, kad simtiem vācu vīriešu un sieviešu, nokrāsojušies zelta un sarkanā krāsā, izģērbās un nogūlās pie Bavārijas Nacionālā operas teātra Minhenē. Fotogrāfa kontā ir arī vērienīgais projekts ar 1000 kailu izraēliešu fotografēšanu pie Nāves jūras. Tuniks fotografējis arī kailu cilvēku pūļus pie Sidnejas operas nama, Ņujorkas centrālajā dzelzceļa stacijā un Ernsta Hapela stadionā Vīnē. Gāsbekas pilī netālu no Beļģijas galvaspilsētas Briseles Tuniks sarīkoja fotosesiju ar aptuveni 800 kailu vīriešu un sieviešu. Kailie cilvēki pēc fotogrāfa rīkojuma aizpildīja dārzus un oranžērijas, sarindojās kolonnās, atveidoja statujas, gūlās cits citamblakus, vieglā riksī skrēja pa pils dārzu un rīkoja spilvenu kaujas.

KAILU ĶERMEŅA APGLEZNOŠANA

Ņujorkā mākslinieciskās izteiksmes nolūkos ir atļauts arī atklāts kailuma attēlojums. Mākslinieku Zefrija Trouela un ķermeņa gleznotāja Endija Goluba publiskajos mākslas projektos https://www.shutterstock.com/ru/search/andy-golub, kas ietver Endija Goluba https://andygolub.com/ kailu ķermeņa apgleznošanas dienu, kā arī Šekspīra vētras atveidojumu tikai sievietēm, kas tiek izpildīts ikvienam, kurš pastaigājas Centrālajā parkā. "Es gribēju, lai cilvēki velta brīdi un patiesi svin cilvēcību," saka pasākuma dibinātājs. Pirms desmit gadiem, kad mākslinieks Endijs Golubs sāka gleznot uz kailiem cilvēkiem, viņa publiskie gleznošanas pasākumi tika pārsteigti no skatītāju puses un aresti no Ņujorkas policijas. Tā kā citi gleznotāji vēlējās pievienoties, viņš nodibināja NYC Bodypainting Day kā mākslas un cilvēces svētkus. Union Square Park North Plaza. Kad aizveras priekškars par ikonisko Ņujorkas mākslas notikumu, Golubs pārdomāja pēdējos 10 gadus un priekšskatītu to, kas gaidāms. Columbus Circle, Golubs to raksturo kā "maģisku". "Tā bija šī neticamā pozitīvisma sajūta, kas izplatījās, un es nekad agrāk neko tādu nebiju jutis."

Gadu gaitā notikumi pārvietojās pa pilsētu no Columbus Circle līdz Vašingtonas laukumam līdz Times Square un tagad Union Square Park. Pat tumšajos un šķeltnieciskajos politiskajos laikos, COVID-19 pandēmija nevarēja apturēt āra pasākumu ar modeļiem, kas bija pilnīgi kaili, izņemot maskas. "Es gribēju, lai cilvēki velta brīdi un patiesi svin cilvēcību. Kad es pirmo reizi sāku gleznot, cilvēki bija pastāvīgi šokēti. Kopš es sāku nodarboties ar ķermeņa apgleznošanu, Ņujorka kļuva vairāk par kailu pilsētu" https://www.timeout.com/newyork/news/this-weekends-nyc-bodypainting-day-will-be-the-last-one-ever-071823 stāsta Golubs." "Es domāju, ka pasākums patiešām ir saistīts ar prieka izplatīšanu un prieka sajūtu. Kad politiskā situācija var būt grūtāka, man šķiet, ka mums ir svarīgāk darīt to, ko mēs darām." 

Katru gadu pasākumā pulcējas vairāki desmiti dažādu formu, izmēru, dzimumu, etnisko piederību un vecuma modeļu un mākslinieku, sākot no 20 līdz 80 gadiem. Modeļi, pilnībā kaili, no galvas līdz kājām ir pārklāti ar krāsu (tehniski teātra grims), vairāk nekā 50 modeļus un 40 māksliniekus. "Es uzskatu sevi par humānisti. Manuprāt, tas ir saistīts ar domu uzskatīt, ka cilvēki ir labi. Ja cilvēki ir labi, tad Jums nav jāuztraucas par to, ka esat savādāks, nekā jūs esat, vienkārši jābūt pašam sev. Kā modelis, mākslinieks vai brīvprātīgais, visiem dalībniekiem ir jābūt 18+." saka Golubs, kurš nodibināja Human Connection Arts https://humanconnectionarts.org/, lai ar publiskās mākslas palīdzību apvienotu cilvēkus vienotībā, pieņemšanā un mīlestībā, dažādās mākslinieciskas interpretācijas. Šī gada tēma ir Mākslinieka balss, kas mudina māksliniekus gleznot to, kas viņus iedvesmo. Pēc četrām stundām dzīvās ķermeņa apgleznošanas dalībnieki dosies gājienā pa Griničvilidžas ielām, piedalīsies fotosesijā Vašingtonas laukuma parkā, brauks ar divstāvu autobusu pāri Manhetenas tiltam un dienu noslēgs ar vēsu pēcballīti. Bušvikā. Visi ir aicināti uz ballīti Heavy Woods.

KAILSPORTS

Mums ir arī uzplaukums kail sportam, piemēram, ikgadējām, Roskildē, Dānijā! Noskaties video: Roskilde Naked Run 2010! Un to dalībnieku skaits, var jūs pārsteigt. Tiek piedāvājts World Naked Bike Ride (WNBR) https://wnbrlondon.uk/wnbr-london/ride-details/. Pasaules Kailo Velobrauciens ir starptautisks velobrauciens, kurā dalībnieki plāno, satiekas un masveidā brauc kopā ar cilvēku darbināmu transportu, ar velosipēdiem, ar skrituļdēļiem un skrituļslidām. “Radiet vīziju par tīrāku, drošāku, ķermenim pozitīvāku pasauli.” Devīze ir “kails, cik uzdrīkstējies”. Pilnīga vai daļēja kailuma atsegšana ir ieteicama, bet nav obligāta. Nav mandāta aizsegt intīmās vietas; tā ir WNBR atšķirīgā iezīme salīdzinājumā ar citiem riteņbraukšanas pasākumiem. WNBR notiek 20 valstīs un vairāk nekā 50 dažādās pilsētās ar ļoti nelielu sašutumu, un dalībnieku skaits pieaug. Lēdija God1va, organizē vienu no veiksmīgākajiem braucieniem Londonā, kurā ir krietni vairāk nekā tūkstotis braucēju! “Veselā miesā – vesels gars!” Grieķu rīkotajās olimpiskajās spēlēs sportisti startēja kaili. Toreiz kailumam bijusi simboliska nozīme, proti, sportistu kailums simbolizējis olimpisko spēļu atklātību, godīgumu un miermīlību. visi skrējēji startējuši pilnīgi kaili, bet vēlāk šis princips ieviesies arī citos sporta veidos Sportistiem nebija drēbju, kur noslēpt ieročus. Olimpiskās spēles – tas bija aicinājums sacensties sporta arēnā, nevis kaujas laukā.

ATTĀLINĀŠANĀS NO AGRĀKĀ RASISMA UN SEKSISMA

Vai nūdisms samazinās? Gluži pretēji, tas aug. https://manynaturism.com/young-naturist-pics/ Mēs to redzam uzcelto kūrortu skaitā, un mēs to redzam televīzijā, tas tiek rādīts  sociālos medijus, kas ļauj cilvēkiem apmainīties ar idejām. Sešdesmito gadu nūdisms šoks, līdz ar to arī maldīgi priekšstati par šo desmitgadi, taču, pateicoties mainīgajai attieksmei un mainīgajiem paradumiem, publisks kailums vairs neizraisa morālu sašutumu un tāpēc vairs nav jaunums. Pēc dažām desmitgadēm mums, iespējams, vairs nebūs vajadzīgas noteiktas pludmales vai kūrorti. Mūsdienu bērni piedzimst pasaulē, kurā valda lielāka vienlīdzība, lielāka brīvība un lielāka pieņemšana. Ja ir kāda patiesība uzskatā, ka nūdisms vairs nav interesants un šokējošs mēdijiem, iespējams, ka pats termins kļūst nevajadzīgs, jo sākam attālināties no agrākā, rasistiskākā un seksistiskākā laikmeta. Natūrisms savā būtībā ir konservatīvāka parādība, kas lai cik paradoksāli liktos, atbruņo slimīgi sakāpināto interesi par pornogrāfiju, ko panāk ne ar kailumu, bet seksuāli uzbudinošu fetiša modi, ikdienā akcentējot seksuālos relišerus.

BAILES UN NEDROŠĪBA MULTIKULTURĀLĀS EMIGRĀCIJAS PĀRPLUDINĀTĀS VALSTĪS

Kopenhāgenā, dāņiem ir atsvaidzinoši nepiespiesta attieksme pret kailumu. Cilvēki parasti neuztraucas mocoties slēpties zem dvieļa, pārģērbjoties peldkostīmos. Un Dānijā nav tiesību aktu, kas aizliedz publisku kailumu, tāpēc ir normāli, ja ostā, kas iet cauri pilsētai, sauļojas sievietes ar kailu augšpusi. Taču Kopenhāgenas priekšpilsētā, dāņu komforts ar kailumu ir ļoti tālu no tā, kas tas bija agrāk. Pirms emigrācijas viļņa musulmaņu ieplūšanas Dānijā un visā Skandināvijā un Rietum Eiropā, gandrīz visas sievietes, arī pavecākas mātes un tantes, bijušas kailas augšā, kas mūsdienās tā ne tuvu nav. Lielākā daļa dāņu iebilstu pret mēģinājumu aizliegt viņu tiesības uz Sauļošanās bez Augšpuses. Šķiet, ka mūsdienās šīs tiesības izmanto retāk, jo daudznacionālā sabiedrībā ir baoles no svešajiem, kas kailsauļošanos uztver kā reliģisku apvainojumu, būdami nesavietojamas kultūras un audzināšanas pārstāvji. Dānijas natūristu asociācijas priekšsēdētājs Torbens Larsons pārliecināts, ka kailpeldēšanās gados vecāku dāņu vidū pieaug, taču jaunākās paaudzes. cilvēkiem daudz mazāk interesē savi ķermeņi, daba un kur nu vēl kailas aktivitātes. Šī šķietamā atkāpšanās no publiskā kailuma nav saistīta tikai ar Dāniju. Franču sieviešu vidū sauļošanās bez augšpuses jau gadiem ilgi iziet no modes; tā popularitāte 2021. gadā sasniedza gandrīz 40 gadu zemāko līmeni. 2019. gada aptaujā tika novērota līdzīga lejupslīdes tendence sieviešu vidū Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Itālijā.

Pat 20. gadsimta 80. gados kailās pludmales bija diezgan “labi līdzsvarotas vecuma un dzimuma ziņā”, saka Čārlzs Deinijs, kurš kailās pludmales apmeklē jau 40 gadus un gandrīz 20 gadus raksta emuārus par natūrismu. Mūsdienās viņš ir novērojis, ka vecu pludmaļu apmeklētāju skaits ir lielāks par jauniešu skaitu, un vīrieši daudz pārsniedza sievietes. "Šķiet, ka dzimumu attiecība dažviet ir mainījusies no gandrīz 50–50 līdz vairāk nekā 95 procentiem vīriešu," teica Denijs. Nez kāpēc? Kailas sauļošanās samazināšanās, īpaši jaunu sieviešu vidū, ir vienkārša izskaidrojuma problēma. Natūristi un vēsturnieki, kas konsultē par šo, piedāvā dažādus iespējamos iemeslus, piemēram, cilvēku skaita pieaugumu no kultūrām un reliģijām, kas Eiropā un Amerikā nav tik iecietīgas pret publisku kailumu, un pieaugošo izpratni par ādas vēža risku. Taču, galvenais, ir nepārtrauktā fotogrāfēšana un filmēšana, jo visiem apkārt ir kameras un foto momentā nonāk publiskā apskatē.  Internetam ir kāds sakars ar kailsuļošanās samazināšanos ikdienas pludmalēs. Desmitgadēs pirms interneta, ne tikai nūdistu, bet visš publiskās pludmalēs bija privātuma elements un nevienam neienāca prātā uzstādīt fotokameras. “1950. gados Île du Levant https://www.portcros-parcnational.fr/fr/des-decouvertes/une-destination-dexception/les-trois-iles/lile-du-levant katru fotogrāfu ar kameru, kā "LŪRIĶI" sauļotāji lika sagrābt, filmiņu noņemt un izmantot kā koku rotājumu. Gadu desmitiem nūdisti ir izģērbušies noteiktās vietās parkos un pludmalēs, nedomājot. Tomēr šķiet, ka cilvēku bezrūpīgā attieksme pret publisku kailumu ir mainījusies, jo parasti ir redzams tālrunis ar kameru, ja sociālie mediji ir palielinājuši cilvēku nedrošību. "Arī ideāla ķermeņa kulta pieaugums vietnē TikTok vai Instagram palielina spiedienu nevēlēties izģērbties," Vācu nūdistu Līderis atzīmē, ka FKK īpašie kempingi ir slēgti un pārveidoti par viesmīlīgiem “glamping” glamperiem, kuri ienes vairāk naudas. 

EGALITĀRA SABIEDRĪBA

Ja mēs panāktu, ka vesels sieviešu tīkls ietu ielās kailas un protestētu pret netaisnību, karu, vardarbību un naidu. Staigāšana kailiem, varētu atgriezt draudzīgāku komunikāciju un izlīdzināt sabiedrības noslāņošanos, neredzot atribūtus, kas raksturo turības līmeni.  Atkailināta sabiedrība varētu nozīmēt atgriešanos džungļu vai egalitārās sabiedrības laikos. Cilvēku un dzīvnieku grupā ir novērojami divi sadarbības veidi – tendence dominēt jeb pakļaut vai tendence veidot līdztiesīgas, svešvārdā, egalitāras, sabiedrības. Nu, piemēram, kādu brīdi aizvēsturiskajā periodā paleolītā, kaut gan tur bija neliela virsaišu un šamaņu hierarhija, tomēr cilvēki staigāja pliki,

darbojās galvenokārt uz līdztiesīgiem pamatiem. Toreiz privātīpašuma nebija un viss labums tika sadalīts vienādi. Labākais mednieks nevarēja medījumu pievākt tikai savai ģimenei, tas bija jāsadala starp visiem klaniem. Hierarhiska cilvēku sabiedrība izveidojās, ienākot privātīpašumam, kas nostiprināja bagātnieku slāni. Viņu uzvedībai raksturīgi trīs “a”: ambīcijas, agresija un alkatība. Interesanti, kas notiktu, ja kādu Nūdisti ievēlētu par prezidenti? Nez, vai mēs redzētu pasaulē atjaunotu mieru? Kad 11. septembris skāra PASAULES SABIEDRĪBU, atvaļinājumos cilvēki vairāk uztrauca viņu lidojumu atcelšana un drošība, nevis Kailās Brīvdienas  kā viens no retajiem ceļojumu segmentiem. Būtībā ar politkorektumu, okultiem un New Age cilvēkiem, kas cenšas to padarīt par dzīvesveidu nākotnei, šķiet, ka ļoti maz kas mainīsies. Mēs neesam ideāli cilvēki, un pat kailas sabiedrības nav ideālas.

PROTESTA NŪDISMS.

Vēl var pieminēt dažādas kampaņveida nūdisma izpausmes. Tie ir gadījumi, kad ļaudis ar savu kailumu nes konkrētu vēstījumu vai dara to konkrēta mērķa vārdā, piemēram, piedalās kailo riteņbraucēju braucienā, protestējot pret atkarību no naftas. Pēdējos gados kailums bieži ticis izmantots dažādām politiskām, sociālām, sportiskām un mākslas akcijām. Piemēram, dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācijas aktīvisti ik palaikam izģērbjas kaili un rīko protesta akcijas dažādās pasaules pilsētās, protestējot pret dzīvnieku kažokādu izmantošanu tekstilrūpniecībā. Ukrainas feministu grupu Femen http://femen.info/, kuras dalībnieces ar kailām krūtīm rīkoja dažādas protesta akcijas dažādās valstīs. Piemēram, viņas protestēja pret sieviešu tiesību ierobežošanu gan Ķelnes katoļu baznīcā, gan Stokholmas mošejā. Viņas izģērbās gan Spānijas parlamentā, gan Romas Svētā Pētera laukumā, iestājās pret Vladimiru Putinu režīmu Krievijā un Aleksandra Lukašenko diktatūru Baltkrievijā. Trīs Ukrainas feministu protesta grupas "Femen" aktīvistes ar kailām krūtīm pie Pasaules Ekonomikas foruma norises vietas Šveices kūrortpilsētā Davosā sestdien protestēja pret vīriešu dominanci pasaulē. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/meitenes-davosa-proteste-kailam-krutim.a287/

CALIENTE CARIBE  

Taču mūsdienu nūdisms pastāvēja ilgi pirms sešdesmitajiem gadiem, kopš vācieši to eksportēja uz Ameriku 1900. gados. Kūrorts, Komo ezers Land-O-Lakes https://new.lakecomonaturally.com/visit/, tika dibināts četrdesmitajos gados. Vienīgais, ko mēs varam teikt par nūdismu sešdesmitajos gados, bija tas, ka, pateicoties drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnāliem, kas pieļāva kailuma attēlojumu, piemēram, Playboy, sabiedrības izpratne par dzīvesveidu ievērojami pieauga. Taču, tāpat kā viss pārējais, kas tiek attiecināts uz 60 desmitgadi, kurā ikdienišķa kailuma bija daudz mazāk, nekā cilvēki iedomājas. Atšķirība starp tagadni un toreiz? Nūdisms vairs nav jaunums. Faktiski tas ir tik tālu nokļuvis zem radara, ka tad, kad Tampā tika atvērts lielākais bezapģērba kūrorts Kaliente, neviens to nepamanīja. "Caliente Caribe, nūdistu kūrorts Dominikānas Republikā". Šīs viesnīcas nosaukums ir vienīgā viesnīca, kurā drēbju nēsāšana ir absolūti personisks lēmums. Apvienojiet kūrortu, spa un "viss iekļauts" pakalpojumus. Trīs zvaigžņu kategorijas viesnīca. Nav tā, ka obligāti jāiet kailam, ar kleita vai bez kleitas pēc izvēles. Bet ģērbties šādā vietā nebūtu jēgas. Nūdistu viesnīcas ideja nav skatīties uz visiem, bet gan izbaudīt relaksējošu pieredzi, kur visiem patīk viens un tas pats: staigāt kailiem, bez kautrīgo nosodījuma spiediena. Tomēr katru vakaru viesnīca rīko tematiskas vakariņas arī ar drēbēm, lai nedaudz izklaidētos un, iespējams, saģērbtos. Ir arī kailo sesijas Hatha jogā, ūdens vingrošanā, Kundalini jogā, ūdens Sporta grupas, pludmales volejbols un muzikālās izrādes un ballītes.

KAILO KRUĪZI

Mūsdienās nūdisms ir tik izplatīts, ka varat apmeklēt jebkuru ceļojumu vietņu skaitu, lai rezervētu atvaļinājumu “apģērbs pēc izvēles”. Saskaņā ar žurnāla Forbes datiem, Kails ceļojumu bizness, lai arī ar trūcīgu apģērbu, sedz sevi ar peļņu. ASV Kisimmē, bāzētā AMERIKAS KAILO ATPŪTAS ASOCIĀCIJA https://www.aanr.com lēš, ka ceļošana kailiem ir augoša 400 miljonu ASV dolāru liela pasaules mēroga nozare.

Ar nūdismu iepazīties Grieķijas salās ir atvērti trīs jauni kūrorti, no kuriem populārākais ir Vritomartis Naturist Krētā. Apģērbu izvēles vietas ir parādījušies visā pasaulē, faktiski no Meksikas līdz Karību jūras reģionam un Taizeme. Vegānu vakariņu ballītē jums ir jāēd kailam. CASTAWAY TRAVEL PAT PIEDĀVĀ KAILO KRUĪZUS https://castawaystravel.com/all-cruises-and-tours/, kas pirms divām desmitgadēm nebūtu šķitis iespējams. Pirms kāda laika ASV bija populāri nūdistu lidojumi ar lidmašīnu Boeing 727. Šajos lidojumos bija jāievēro stingri noteikumi – izģērbties bija atļauts tikai pēc lidmašīnas pacelšanās gaisā, turklāt lidojuma laikā nepasniedza karstus dzērienus, lai kāds nejauši neapplaucētos. Dažos reisos kailas bija arī stjuartes un piloti. Lidmašīnai nolaižoties, visiem bija jāapģērbjas. Savukārt Austrālijā nūdistiem tika atvērta sava baznīca. Mācītājs Roberts Raits aicināja ticīgos piedalīties viņa vadītajos dievkalpojumos, esot kailiem. Viņš paskaidroja: “Es nevēlos panākt, lai kristieši kļūst par nūdistiem, es tikai kalpoju kristiešiem, kuri ir nūdisti.”To, ka kails cilvēks ir atvērtāks un draudzīgāks pret apkārtējiem, ievērojuši daudzi, un šo novērojumu apstiprina arī savdabīgi eksperimenti. Piemēram, kādā Kalifornijas štata universitātē abu dzimumu studenti sāka mācības, klausoties lekcijas absolūti kaili. Izbrīnītajai sabiedrībai pasniedzēji paskaidroja, ka tādējādi tiek novērsts kautrīgums, atsvešinātības izjūta, mazinās agresivitāte un sociālā barjera starp studentiem. Kaili ļaudis ātrāk sadraudzējas, ievērojami uzlabojas gan morālais klimats kolektīvā, gan sekmes. Neskatoties uz visu šo komercializāciju, ir svarīgi atzīmēt, ka nūdisms nav norises vietas. Tas būtu kā homoseksualitātes pieņemšanas mērīšana ar to, cik daudz geju bāru ir atvērti. Pirmkārt un galvenokārt, nūdisms ir sociāla kustība, nevis mārketinga pasākums. Daži cilvēki uzskata, ka kūrorti ir pretrunā ar kustību, ka mums nevajadzētu slēpties aiz betona sienām, tālu no citiem cilvēkiem, lai dzīvotu tā, kā mēs vēlamies. Nūdistu pāriem, kuri cer nosvinēt savas Kāzu Svinības, ir saņēmuši atklātu ielūgumu no amatpersonām Itālijas Is Benas pludmalē https://edition.cnn.com/travel/italian-beach-plans-nude-weddings/index.html, kas atrodas pusceļā Sardīnijas rietumu krastā. Sanvero Mills mērs Luidži Tedeski, kurš ir amatā kopš 2015. gada, pirms diviem gadiem oficiāli noteica pludmali par bez apģērbu izvēles vietu un nesen paziņoja par plānu sākt rīkot kailās kāzas.

  NŪDISMA GALVASPILSĒTA.

Cape Dage, Cap d`Agde (Francijā)  https://www.capdagdefrance.co.uk

Nūdisma galvaspilsēta, un svingeru paradīze. Viena no neparastākajām Eiropas mazpilsētām, jo tur visi ir kaili. Pa ceļam uz pludmali, lielveikalā, pie friziera - 40 000 pilsētas iedzīvotāji un tūristi ir kaili. Cap d’Agde pilsētiņa ir lielākais nūdistu komplekss Eiropā un to mēdz dēvēt par Pliko galvaspilsētu. Cap d’Agde ir Agde pilsētas daļa un atrodas pie Lionas līča. Pilsēta sastāv no četriem pilsētas rajoniem, no kuriem slavenākais ir Quartier naturiste - natūristu kvartāls. Ne visi cilvēki nūdistu kvartālā ir tūristi - tur ir viesnīcas un bāri, lielveikali un diskotēkas un ir cilvēki, kas tur dzīvo un strādā. Būt kailam ir atļauts gan kempingā, gan gaļas veikalā. Cilvēki pa pliko brauc ar riteņiem, iet iepirkties un, protams, dodas uz pludmali. Lai iekļūtu Cap d’Agde nūdistu teritorijā, jāsamaksā vienreizējs tūrisma nodoklis, jāiziet cauri barjerām - un jāizģērbjas. Pludmalē apģērbtam atrasties aizliegts, tikai kailums ir pilnīgi normāls.

SVINGERU PLUDMALE

Tomēr nu jau kādu laiku Cap d’Agde ir ne tikai nūdistu paradīze, blakus parastajiem nūdistiem, kas meklē iespēju baudīt saules starus pavisam bez apģērba, pilsētu iecienījuši arī svingeri, kas meklē frivolus piedzīvojumus. Seksuālās brīvības epicentrs ir tā saucamā Sivēntiņu pludmale. Tur, tālu no ģimenēm un tūristiem, kas vienkārši vēlas pasauļoties bez peldkostīmiem, svingeri ķeras pie lietas. Citur Sex on the beach ir un paliek tikai kokteilis, bet šajā pludmalē sekss tiešām notiek. Divatā, trijatā, grupās, mainot partnerus - iespējams ir viss. Kautrīgo te nav, jo, tiklīdz kāds ķeras pie lietas, uzreiz sarodas bars ziņkārīgo, kas vēro mīlā iekarsušos. Patiesībā sekss publiskās vietās Francijā ir aizliegts, tāpēc Cap d’Agde varas iestādes dara visu iespējamo, lai to pārtrauktu, tomēr tas neizdodas, jo pat piparu gāze un policija nav spējusi pārtraukt mīlēšanos pludmalē. Tieši svingeru pieplūdums licis Cap d’Agde sarasties seksšopiem, fetiša aksesuāru bodītēm un svingeru klubiem, kas atrodas turpat blakus parastām kafejnīcām un bāriem.https://www.booking.com/searchresults.ru.html. Ļaunprātīgi izmanto savas brīvības. Domāju, ka jaunieši, kuri ir propagandas varā, pret šo nekaitīgo jautro nodarbi,  ir nolēmuši pagriezt muguru. Jo ievainoti no retiem seksuāli ļoti slimiem cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi izmanto savas brīvības. Neviens cilvēks nav 100% taisns vai svēts.

VUDSTOKAS ORĢIJU FESTIVĀLS

Tas ir populārs nepareizs uzskats, ka nūdisms iet pa ballīšu ceļu. Tie ir tie paši cilvēki, kuri uzskata, ka 60. gadi bija viens liels Vudstokas orģiju festivāls. Taču viens vēsture apgalvo, izmantojot diagrammu un grafiku sarakstu, ka cilvēki tajā laikā patiesībā bija daudz konservatīvāki, nekā mēs iedomājamies. Pēc sešdesmitajiem gadiem sekoja daudz vaļīgākie septiņdesmitie, kur pirmslaulību sekss izkrita no tabu saraksta un daudzi sāka lietot narkotikas (šobrīd marihuāna ir legāla). Daudziem šāds ieradums šķiet nesaprotams, pat amorāls. Un arvien vairāk cilvēku ļauj sev izmēģināt pieredzi bez tik liekiem aizspriedumiem. Peldēšana kailiem ir kaut kas, ko visi darījuši, un sajūta ir skaista, pārsteidzoša, visām sajūtām mainoties bez peldkostīma. Bet vai jūs uzdrošinātos doties uz kūrortu, kur visi būtu kaili? Patiesība ir tāda, ka tās nav vienīgās vietas pasaulē, kur cilvēkiem patīk būt kailiem. Arvien vairāk ir "naturistu", vietās, kur ir atļauts tā dēvētais natūrisms.

NŪDISTI kā HIPIJU KUSTĪBAS TURPINĀTĀJI

Cits maldīgs priekšstats liecina, ka nūdisti pārsvarā ir novecojoši hipiji, cilvēki, kas ilgojas pēc vecajiem sešdesmitajiem gadiem. Tiek uzskatīts, ka, tiklīdz šie hipiji izzudīs, nūdisms pazudīs kopā ar hipijiem. Bet tas ir tālu no realitātes. Nūdisti nāk no visām dzīves jomām, bet ne vienmēr ir redzami. 

Hidden Beach Resort Kankunā https://www.beachresortaunaturel.com/ var satikt nūdistus ārstus, juristus un biznesmeņus; ateistus un kristiešus; liberāļus un konservatīvos; novecojošus hipsterus un sportiskus jaunus pārus. Bet lielākā daļa apmeklētāju gan ir pārtikuši, ja ņem vērā pārmērīgi augstās izmaksas par atvaļinājumu, kurā "viss iekļauts". Tādējādi tiek izslēgti cilvēki, kuri varētu būt ieinteresēti, bet nevar atļauties ceļojumu. Kūrorti bieži atrodas nomaļās vietās, tālu no tiem, kam tie varētu patikt, braukšanas attālums ir ierobežojošs faktors. Komo ezers, Paradise Lakes un Caliente kalpo arī kā pensionāru kopienas, tāpēc tās, protams, piesaistīs vecākus klientus. 

Bezmaksas mīlestība un LSD: fotogrāfijas no dzīves 70. gadu komūnā "Teiksim tā, mums nekad nebija garlaicīgi."

Iedvesmojoties no bītu paaudzes, Itālijas slavenākā komūna tika izveidota laikā no 1970. līdz 1971. gadam Ovadas pilsētā, valsts Pjemontas reģionā. Lai gan tā varētu būt bēdīgi slavenākā, Ovada nebija unikāla — mazāk zināma komūna radās 1968. gadā, milānas vidienē. Šīs grupas dibinātājs bija Dinni Cesoni, kurš sevi pasludināja par "komūnas biedru un indiešu adopciju". Ignacio Marija Gallino Ovada Hipiju komūna — Dzīvo utopijā —, kas zīmē Itālijas hipiju dzīvi 1970. gados: kopīgs darbs, pastāvīga kopība, brīva mīlestība un daudz, daudz narkotiku.

Kāpēc nolēmāt dibināt komūnu? Dinni Cesoni: Godīgi sakot, tas bija spontāni. 60. gadu beigās jaunieši jutās nosmakti no autoritārisma atmosfēras un atbilstības pieklājīgai sabiedrībai Itālijā. Piemēram, Milānas Universitātē mēs, meitenes, nevarējām valkāt bikses – tas bija pilnīgi aizliegts. Lai gan mans tētis bija liberāls, vēlākais 20 gadu vecumā es varēju nokļūt mājās pulksten 20.00.

Ap šo laiku laikrakstos sāka runāt par “bītu paaudzi” un “netīrajiem hipijiem”. Šajā dumpīgā garā es pievienojos pirmajām jogas nodarbībām ar dažiem draugiem no vidusskolas un universitātes. Mēs zinājām par komūnām Berlīnē un Anglijā, kas sekoja amerikāņu piemēram. Tā mēs nonācām pie idejas. Tātad, seši no mums – trīs vīrieši un trīs sievietes, tostarp divi pāri – 1968. gada oktobrī pārcēlāmies uz Via Vico [Milānā].

Kā jūs atradāt dzīvokli? Un kā jūs sevi uzturējāt? Mēs visi bijām jauni, bez naudas studenti. Mums palīdzēja 25 gadus vecs draugs arhitekts, kurš strādāja Milānā un pilsētu pārzina daudz labāk par mums. Tolaik bija šie milzīgie greznie dzīvokļi, kas sabruka, ko neviens negribēja. Mēs atradām šo trako vietu ar četrām guļamistabām, virtuvi un to, ko saucām par "viesību istabu".

Kāda bija parasta diena? Teiksim tā, ka mums nekad nebija garlaicīgi [smejas]. 1969. gadā daudzi jauni strādnieku šķiras cilvēki aizbēga no mājām un ieradās mūsu apkaimē Brerā, kas bija piepildīta ar māksliniekiem un alternatīvām, pirms kļuva par garlaicīgu vietu, kāda tā ir šodien. Mēs uzņēmām visus brāļus un māsas, kas gāja garām dažas dienas vai mēnešus, pat ja viņiem bija tikai ģitāra un guļammaiss. Mēs nekad neesam bijuši tikai 11. Mums bija vienalga par ēdienu, mēs stundām ilgi runājām par grāmatām – Sidhartha, On the Road, Howl. Tikai daži no mums bija tos lasījuši, bet mēs visi par tiem zinājām. Mutiskā kultūra bija šīs kustības pamats. Mēs arī bijām iesaistīti sabiedrībā. Papildus rakstīšanai par modi es sadarbojos ar alternatīviem žurnāliem, atspoguļojot un organizējot protestus.

"CIK GRŪTI IR BŪT HIPIJIEM". Vai esat kādreiz saticis kādu, kas dzīvoja Ovadā? Protams, daudzi mūsu brāļi un māsas nāca no turienes vai devās uz turieni. Tas bija svarīgs atskaites punkts visai kustībai. Viņi radīja utopiju, pirms policija viņus iznīcināja. Cilvēki atgriezās pie savām saknēm, apstrādāja zemi, draudzējās ar zemniekiem un peldējās kaili. Viņiem ir daudz fotoattēlu. Mēs to nedarām — mēs nekad par to pat nedomājām.

Vai jūsu komūna praktizēja brīvu mīlestību? Ikreiz, kad kāds man par to jautā, viņš uzreiz domā par orģijām. Patiesībā mēs visi bijām ļoti bailīgi. Mēs nācām no kultūras, kas baidās no seksa. Mēs bijām jauni, mēs gribējām zināt, kas ir seksualitāte, jo neviens mums to nekad nebija izskaidrojis. Parasti, ja staigājat pa komūnu un kaut kas noklikšķina, jūs varētu beigties ar mīlestību. Ņemiet vērā, ka mums nebija seksa — mēs visi bijām šausmās par šo vārdu. Fiziskais akts mūs neinteresēja, mēs meklējām emocionālo saikni. Tāpēc daudzi no mums, arī es, aizbraucām uz Indiju, lai studētu tantru. Vai bija kāda greizsirdība? Viens no kustības pīlāriem bija teikt "nē" greizsirdībai – mēs to uzskatījām par pretrunā ar brīvību. Bet greizsirdība ir izplatīta cilvēka emocija, tāpēc ne vienmēr bija viegli no tās izvairīties.

Vai jūs lietojāt daudz narkotiku? Mēs sākām smēķēt zāli 1968. gadā. Godīgi sakot, mēs nebijām podaļgalvas, bet, kad radās iespēja, tas bija lielisks brīdis dalīties. Vēlāk tas kļuva biežāk. Tad mēs atklājām LSD. Un kā bija? Traki! Pirmo reizi es par to pa īstam dzirdēju un redzēju tā ietekmi, kad pievienojos hipiju saietam Amsterdamā ar dažiem dalībniekiem. Kad atgriezāmies, mēs par to runājām komūnā un nolēmām visi kopā. Tā bija unikāla pieredze, es to pat nevaru aprakstīt.

PĒC POLICIJAS RAIDA. ZĪME: "ZEME NEVIENAM nepieder. MĒS ESAM TO APSTRĀDES".

Kā tas viss beidzās? Bija daudz faktoru. Viens no tiem bija heroīns, tāpēc es 30 gadus strādāju ar narkomāniem. Diemžēl dažu cilvēku politiskā apņemšanās pārvērtās par ekstrēmismu – piemēram, daudzi pievienojās Movement of 1977 [kreisajai kustībai, kas organizēja vardarbīgus protestus] un Sarkanajām brigādēm [galēji kreisai bruņotai organizācijai un partizānu grupai].

Turklāt daži cilvēki tikko izveidoja ģimeni, citi devās uz Indiju – īsi sakot, mēs uzaugām. Kad es atskatos atpakaļ, tā šķiet kā cita dzīve, un es lepojos ar mums. Varbūt kādreiz jaunieši turpinās iesākto. Bet, kā mēs mēdzām teikt vecajā komūnā, patiesais iemesls, kāpēc tā izjuka, bija tāpēc, ka neviens nekad negribēja mazgāt traukus.

NŪDISTU BĒRNI

Papildus izdevumiem un ceļojuma laikam, sākot no paaudžu atšķirībām līdz faktam, ka jaunākiem nūdistiem ir jāuztraucas par to, kā draugi un ģimene reaģēs uz viņu dzīvesveidu, un liela daļa nūdistu riskē palikt bez darba. Vecāki ar maziem bērniem izvēlas neiesaistīt savus bērnus tajās situācijās, kas varētu viņus ķircināt skolā, un, kā jums teiks ikviena mamma vai tētis, var būt grūti doties atvaļinājumā, ja bērni neierakstas Jūsu hobijos. Taču vajadzētu iesaistīt bērnus. Daudzi nūdisti aizstāv viedokli, ka tam ir pozitīvi rezultāti, proti, jo agrāk bērnam rodas priekšstats par cilvēka ķermeni un tā funkcijām, jo mazāk viņam būs dažādu psihiska rakstura problēmu un kompleksu. Ja bērns labi zinās, ar ko zēni atšķiras no meitenēm, viņam nebūs intereses šo tēmu apspriest ar vienaudžiem pubertātes periodā, un tāpēc nemaz nav slikti, ka bērns redz savus vecākus kailus – gan pludmalē, gan pirtī. Dzirdēti arī psihoterapeitu viedokļi, ka kailums labvēlīgi ietekmē psihisko veselību. Ņemot to visu vērā, nav brīnums, ka jaunāki nūdisti dod priekšroku palikt mājās, baudīt saules vannas uz jumta, pagalmā vai baseinā vai bez maksas doties pārgājienos pa nomaļiem mežiem. Lai precīzāk novērtētu nūdisma pieaugumu, lietderīgāk ir aplūkot sociālos medijus. Internetā jaunieši, kuri ir pārāk kautrīgi vai baidās tikt atstumti, var brīvi anonīmi paust savu pārliecību. Pēdējā laikā nūdistu Facebook grupu, Twitter plūsmu un emuāru skaits ir augošs: "Young Naturists & Nudists America" 7000 dalībnieku. Tās dibinātāja Felisitija Džounsa piedalās sociālajā aktīvismā, lai veicinātu ķermeņa pieņemšanu. 

Savukārt biedrība ‘’Asociācija ģimenei’’ ir skeptiska par sauļošanos kailam un vispārīgu atkailināšanos, it īpaši, ja tuvumā var sastapt bērnus. Biedrība min, ka bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei jeb pieaugušā atkailināšanās bērna priekša ir klasificējama kā seksuālā vardarbība pret bērnu. Kā sarunā ar nra.lv pauž ‘’Asociācija ģimenei’’, tad cilvēkiem, kuri atkailinās publiskās vietās, var būt pašiem arī savi bērni, tādā veidā viņi var ciest no seksuālās vardarbības ikdienā, jo var tikt pakļauti bērna privātuma pārkāpšanai, piespiešanai atkailināties.

‘ ’Sākotnēji var šķist, ka tas ir tikai pieaugušu cilvēki privāts jautājums vai dzīvesveids, taču, aplūkojot jautājumu plašāk, var saprast, ka publiska atkailināšanās neskar tikai vienu personu, bet ietekmē ļoti daudzus cilvēkus, arī bērnus,’’ uzver sabiedriskā organizācija.

"Daži klubi diskriminēs cilvēkus ar ķermeņa vai dzimumorgānu rotaslietām, kas mūsdienās ir kļuvis tik izplatīts jauniešu vidū, un pret vientuļiem vīriešiem un pat dažreiz vientuļām sievietēm."

Tas attur potenciālos naturistus no pievienošanās kustībai. Bieži vien tie, kas interesējas par nūdismu, vienkārši atkailināsies mazāk oficiālā vidē, nevis iztērēs naudu par dārgām dalības maksām. "Jauniešiem parasti nav tik daudz rīcībā esošo ienākumu, tāpēc klubam ir jābūt pieejamam, ja viņi regulāri apmeklē."

Nav pārsteidzoši, ka vairums jauniešu nav gluži sajūsmā par iespēju pavadīt nedēļas nogales kopā ar vecākiem divreiz vai pat trīsreiz par viņu vecumu — lai cik jauki viņi būtu. "Dažkārt jaunieši uzrodas kūrortā un nav tik ieinteresēti, redzot, ka visi ir divreiz vecāki par tiem. Ne jau tā, ka viņi nevarētu sadraudzēties ar vecākiem cilvēkiem, bet 20 gadus vecs cilvēks ir citā dzīves posmā, salīdzinot ar pensionāriem."

Mediju pastiprinātas idejas, kas saistītas ar “ideālu” ķermeni." Dažiem jauniešiem šī ideja personīgi nepatīk ķermeņa tēla problēmu dēļ. Viņi ir pārāk apzinīgi par savu ķermeni un uztraucas par to, ka citi redz visas daļas, par kurām viņi nav pārliecināti. Īpaši sievietes. Viņus ietekmē "ideāls ķermenis", kas tiek rādīts visur plašsaziņas līdzekļos un reklāmās, taču tā ir vide, kas ir pieņemama, un nevienam nerūp, ka jums ir rētas, grumbas vai vēdera tauki.

NŪDISMA AIZVĒSTURE

Lielāko daļu cilvēces vēstures kailums bija dabiska un normāla dzīves sastāvdaļa. Cilvēki bija kaili, kad vide un apstākļi tam bija labvēlīgi. Patiesie atpūtas un sociālā nūdisma pamati radās Senajā Ēģiptē faraona Ehen-Aton (1385–1353 p.m.ē.) laikā. Šajos laikos studenti Grieķijā vingroja un ieguva izglītību kaili. Arī lielākā daļa sportistu kaili, tostarp agrīnajās olimpiskajās spēlēs Grieķijā. Tas ir pierādījums, kas varētu likt domāt, ka grieķi un romieši dzīvoja sabiedrībā, kurā nebija apģērba.

Pirms jūdu, kristiešu un musulmaņu ķermeņa kauna koncepcijas lielākā daļa tropiskās un mērenās pasaules bija viena liela nūdistu nometne. Grieķi un romieši valkāja apģērbu nepieciešamības gadījumā vai noteiktu sociālo funkciju veikšanai, bet peldēšanās un sportošana tika atklāti baudīta, atrodoties kaili. Kā liecina viņu skulptūras un keramika, grieķi cienīja jaunību un fizisko sagatavotību. Viņiem ķermenis patiesi bija dievišķības darbs, ko apbrīnot pilnībā.

Olimpiskās spēles bija labāko jauno sportistu piedāvājums, ko neapgrūtināja ierobežojošs un slēpts apģērbs. Gymnos jeb kails bija tas, kā sportists trenējās un sacentās. Olimpiskās spēles beidzās 393. gadā p.m.ē. kad kristiešu imperators tos aizliedza, jo uzskatīja, ka tie ir pagāni. Tikai renesanses periodā kailums atkal tika patiesi pieņemts. Tajos laikos kailums tika uzskatīts par mākslas veidu. Atgriežoties Eiropā, renesanse bija atmodinājusi seno cilvēku ķermeņa pieņemšanu un mākslu. Humānisms un miesas godināšana atgriezās, un pat negribīgajai Baznīcai bija jāpieņem doma, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un domāja, ka darbs izskatās labi.

16. gadsimta kristiešu puritāņu grupa stingri iebilda pret Anglijas baznīcas reliģisko toleranci. Pēc trimdas uz Jaunangliju viņi kļuva par tiem cilvēkiem, kas neapmierināja ar puritānismu saistītos morāles principus. Viņi tik ļoti baidījās no iekāres, ka atturējās no peldēšanās, jo viņu acīs tas veicināja kailumu. (Daudzas reliģijas, kas ir sašutušas par kailumu, izvairās no tā, ka Jēzus kristībās bija kails.)

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Bendžamins Franklins un Henrijs Deivids Toro palīdzēja amerikāņu sabiedrībai kādu laiku samierināties ar kailumu. Toro katru dienu gāja kailās pastaigas, ko viņš sauca par "gaisa vannām". Citu ievērojamu nūdistu vidū bija prezidents Džons Kvinsijs Adamss, kurš regulāri peldējās kails Potomakā. Amerikāņi, kas dzīvoja pierobežā uz rietumiem, izmantoja vietējo līci vai "peldvietu", lai rūpētos par ikdienas netīrumiem. Marka Tvena iemīļotie izdomātie varoņi Toms Sojers un Haks Fins ir nomierināti no prieka un pamestības, lieliski iemūžinot laikmetu. Peldkostīmi un krūšturi vēl nebija izgudroti, tāpēc bija ierasts, ka kolēģu, brāļu un māsu vai draugu grupas pēc smagas darba dienas devās lejā uz tuvējo ezeru, dīķi vai upi, lai pēc dzimuma nodalītos dažādās noteiktās vietās. viens no otra neredzamus, pēc tam noģērbiet drēbes un peldieties kaili.

Sātana tempļa kailo rituāli, apstiprinot 'Raganas' arī noskaņo pret kailumu.

Viktorijas laikmets, kas sekoja, nebija tik pieņemams pret kailumu. Tajos laikos bija ierasts piesegt cilvēka kājas, klavieru kājas, pat krēsla kājas, lai novērstu seksuālo uzbudinājumu. Pirmais iekšzemes peldkostīms, kas paredzēts “pieklājībai”, parādījās 1830. gadā Francijā, bet Amerikā kļuva populārs tikai 1890. gados. Šie pirmie peldkostīmi nosedza gandrīz visu vīriešu un sieviešu ķermeni, tātad no plaukstu locītavām līdz potītēm un līdz kakla vidum. 1890. gados iekštelpu tualetes izgudrojumam bija neparedzēta ietekme uz šo kaila tradīciju.

Līdz tam bija ierasta prakse, ka ģimenes vanna atradās virtuves zonā, netālu no vietas, kur uz plīts tika uzsildīts nepieciešamais karstais ūdens. Reizi vai divas reizes nedēļā visa ģimene izģērbās pa vienam un izmantoja vienu un to pašu vannas ūdeni. Kad saimniecības ēkas kļuva novecojušas, jaunās mājas tika pārprojektētas tā, ka santehnika tika novirzīta uz atsevišķu telpu, kur tualetei un vannai bija kopīgs ūdensvads. Pateicoties iespējai aizvērt durvis privātuma dēļ, ģimenes locekļi vairs reti redzēja viens otru kailu. Cilvēka ķermenis kļuva par kauna objektu, ko slēpt un veidot ar apģērba slāņiem un slāņiem.

PAR MŪSDIENU NŪDISMA DZIMTENI UZSKATĀMA VĀCIJA. 

Šīs kustības aizmetņi veidojās jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad strauji attīstījās rūpniecība un daudzi cilvēki no laukiem pārcēlās uz pilsētām. Urbanizētā vide radīja pieprasījumu pēc relaksācijas un veselīgas atpūtas, populāri kļuva ieteikumi tuvināties dabai. Veselīga dzīvesveida sludinātājs Heinrihs Pudors https://alchetron.com/Heinrich-Pudor izdeva grāmatas Kailie ļaudis un Kailuma kults, kas saturēja idejas un aicinājumus sevi attīstīt gan fiziski, gan garīgi. Pudors slavināja sauli, ūdeni un cilvēka ķermeņa kailumu. Viņš aicināja iztikt bez gaļas, alkohola un pīpēšanas. Viņa darbu turpināja Rihards Ungeviters https://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Ungewitter, kurš izdeva grāmatu Kailums. Arī viņš sludināja veselīgu un dabisku dzīvesveidu. Rihards Ungeviters dibināja nūdistu biedrību TEFAL, kuras pārstāvji bija veģetārieši, nesmēķēja, nelietoja alkoholu un nodarbojās ar sportu. 1903. gadā natūrisma popularizētāji pie Hamburgas iegādājās zemi, kur iekārtoja Saules parku – pasaulē pirmo nūdistu pludmali. Tur tika popularizētas gan vingrošanas nodarbības, gan tiešais kontakts sauli, gaisu un ūdeni. Saules parks kļuva par iecienītu objektu daudzu valstu žurnālistiem, kuri ar savām publikācijām popularizēja natūrismu visā pasaulē. Turklāt šajā parkā ieradās ļaudis ne tikai no Eiropas un Amerikas, bet arī no Āzijas valstīm. Vēlāk Vācijā nūdistu pludmales uzradās arī Berlīnē, Štutgartē un citās pilsētās. Vācijā natūrisms ātri vien kļuva par modes lietu, to sauca par Die Freikörperkultur, kas tulkojams kā brīva ķermeņa kultūra. Ādolfs Kohs, viens no natūrisma popularizētājiem un aktīvistiem, izstrādāja vingrošanas sistēmu jaunatnei. To bija paredzēts izpildīt kailiem un brīvā dabā. Ar laiku izveidojās arī dažādas ārstnieciskas grupas, kurās tika ieteiktas saules un ūdens peldes. Tika apgalvots, ka tiešais kontakts ar dabu efektīvi dziedina cilvēkus, kas cieš no astmas un citām slimībām. Piemēram, šveiciešu ārsts Riklijs, ārstējot diloni, ieteica slimniekiem savienot hidroterapiju ar helioterapiju, tas ir, kailiem gan sauļoties, gan peldēties. 1929. gadā Berlīnē notika starptautiskais kailuma un izglītības kongress, kurā piedalījās 3000 cilvēku no daudzām pasaules valstīm.

1890-1940 MŪSDIENU NATŪRISTU KUSTĪBAS DZIMŠANA EIROPĀ.

Natūrisms sākās kā pašpalīdzības reformu kustība, reaģējot uz novājinošajiem industrializācijas un urbanizācijas aspektiem deviņpadsmitā gadsimta beigās. Laikā, kad medicīna nevarēja ne izskaidrot, ne izārstēt šo slimību, daudzi cilvēki uzskatīja, ka pārpildītas un antisanitāras pilsētas, īres mājokļi, ierobežojošs Viktorijas laika apģērbs un nomācoši darba apstākļi noveda pie sliktas veselības un niknām slimībām. Daži novērotāji secināja, ka cilvēkiem ir nepieciešams pakļauties dabiskajiem ārstnieciskajiem elementiem vai svaigam gaisam, saules gaismai un ūdenim – vēlams ar brīvu apģērbu vai prombūtnē. Izveidojās neformāla dabiskā dzīvesveida reformu kustību koalīcija, kas apvienoja apģērbu reformu, veģetārismu, atturēšanos no alkohola un tabakas un naturopātiju. Neizbēgami daži pionieri ierosināja, ka kailumam jābūt dzīvesveida reformas neatņemamai sastāvdaļai.

1896. gadā, kad tika atjaunotas mūsdienu olimpiskās spēles, tās izraisīja kultūras interesi par visu grieķu valodu un atkal pievērsa uzmanību klasiskajam kailumam. Tā rezultātā kontinentālajā Eiropā attīstījās jutekliskuma un ķermeņa pieņemšanas tolerance, bet ne Amerikas Savienotajās Valstīs. Mākslas un literatūras darbi, kas bija pieņemami kontinentā, parasti tika aizliegti ASV. kā neķītras, un personas, kas pārdeva vai iegādājās šādus priekšmetus (piemēram, franču mākslinieka Pola Šabasa eļļas gleznu “Septembris Rīts”), bieži tika ieslodzīti cietumā.

Entonijs Komstoks, pašieceltais Ņujorkas netikumu apkarošanas biedrības priekšsēdētājs, tiek atzīts par vietējo laikrakstu un politiķu rosināšanu pret šādiem “ļaunumiem”, un pat Margaretu Sangeru, agrīno dzimstības kontroles pionieri un Planned Parenthood dibinātāju. , iemesta cietumā par savu brošūru izplatīšanu.
1901. gadā mūsdienu sociālā nūdisma idejas pirmo reizi tika izpaustas vairākās Vācijā sarakstītās grāmatās. Vācu sociologs Heinrihs Pudors, ko dažkārt dēvē par “nūdisma tēvu”, rakstīja “Kailmaņa kultu”, popularizējot natūrismu. Neilgi pēc tam, 1903. gadā, Freilichtpark (Free Light Park) Lībekā, Vācijā, tika atvērts pirmais zināmais nūdistu parks. Dibinātājs Pols Cimmermans atvēra citu netālu no Hamburgas, Vācijā. Tas bija sākums pirmajai organizētajai nūdistu kustībai jeb, kā to sauca vācieši, Freikorperkultur (Brīvā ķermeņa kultūra). Dalībnieki uzsvēra veselīgu kailu dzīvesveidu, kas ietvēra ikdienas vingrošanu, spartiešu dzīvi brīvā dabā un veģetāras diētas.

Pēc Pirmā pasaules kara desmitiem tūkstošu cilvēku, īpaši 20 gadus veci vācu jaunieši, rosījās klubos, bezmaksas pludmalēs un pilsētas parkos un peldbaseinos. "Dārdošo 20. gadu laikā" arī citās Eiropas valstīs sāka dibināt savus pirmos nūdistu klubus, tostarp populāro Sparta klubu Francijā un Spielplatz Anglijā. Pirmais nūdistu žurnāls Gymnos sāka drukāt 1921. gadā, drīz tam sekoja populārais Health & Efficiency Lielbritānijā un Vivre d’Abord Francijā.

1931. gadā dažādu klubu un biedrību pārstāvji pulcējās Vācijā, lai izveidotu starptautisku nūdistu organizāciju. Bet depresijas gadi nebija labākais laiks jaunu pasākumu uzsākšanai, un šis agrīnais eksperiments beidzās. 

NŪDISTU KUSTĪBA NONĀK ASV 1930-1940

Kurts Barthel. Nudisms Ziemeļamerikā sekoja Eiropas modelim. Bernards Makfadens, agrīnais veselības reformas pionieris, savā žurnālā Physical Culture un savā Fiziskās kultūras pilsētā popularizēja dabisko dzīvesveidu, tāpat kā Viljams Kals savā veselā saprāta klubā. 1929. gadā pirmo īsto nūdistu izbraucienu uz Amerikas zemes organizēja vācu izcelsmes amerikāņu grupa, kas bija pazīstami ar Eiropas natūrismu. Pēc Kurta Bārtela vadītām grupu diskusijām Ņujorkā viņi Darba dienas nedēļas nogalē noīrēja gabalu nomaļa, neuzlabota īpašuma un baudīja patīkamu nedēļas nogali ārā. Nākamajā pavasarī Bārtels nolēma izveidot regulāru klubu, kuru nosauca par Amerikas fiziskās kultūras līgu. Gadu vēlāk ALPC atvēra pastāvīgu vietu netālu no Spring ielejas Roklendas apgabalā, Ņujorkā, ko viņi nosauca par Sky Farm. Pirmajā gadā tam pievienojās vairāk nekā 200 jaunu dalībnieku. Drīz sekoja policijas reidi, kad izplatījās ziņas par Sky Farm.

Kad lieta nonāca tiesā 1931. gada beigās, visiem par pārsteigumu, tiesnesis attaisnoja visu grupu. Viņš nolēma, ka viņi ne tikai dara visu iespējamo, lai saglabātu savu privātumu, bet arī nav vainojami neķītrā uzvedībā. Šī negaidītā uzvara deva nūdistu kustībai milzīgu stimulu. Publicitāte vien piesaistīja daudz jaunu dalībnieku. Tas, kas sākās kā mēģinājums apturēt amerikāņu natūrismu, deva tam nepieciešamo publicitāti, lai tas augtu. Bārtela plāni par natūrisma nākotni Amerikā bija atturīgi un pamatoti. Nav iespējams zināt, kā nūdisms Amerikā būtu attīstījies, ja viņš būtu bijis tās vienīgais līderis. Bet amerikāņi bija nepacietīgi. Īsā laikā amerikāņu izcelsmes ministrs Ilslijs Būns pārņēma kontroli pār nūdistu kustību prom no Bārtelas. Būns pārveidotu Amerikas nūdistu kustību un virzītu to jaunā, drosmīgākā virzienā.

Rev. Ilslijs “Tēvocis Denijs” Būns No šiem drosmīgajiem nūdistu pionieriem neviens netiek atcerēts ar lielāku pateicību kā mācītājs. Ilslijs (“tēvocis Denijs”) Būns, kurš veiksmīgi cīnījās, lai iegūtu oficiālu atzinību par nūdistu publikāciju pirmā grozījuma tiesībām. Viņa pusē stāvēja krustneša Edīte Čērča, kuras pūliņi ieguva juridisku statusu nūdistu klubiem Vidusrietumu Bībeles joslā. 1931. gada oktobrī Ilslijs Būns bija ALPC izpildsekretārs. Bartels lūdza viņu ieņemt organizācijas prezidenta vietu. Būns piekrita un nekavējoties pārdēvēja grupu par The American Sunbathing Association, sākot ievērojamu 21 gadu ilgo valdīšanas laiku kā tās līderis. Būns savus biedrus vēlējās saukt par “nūdistiem”, lai to atšķirtu no Eiropas termina “natūrists”. Viņš rakstīja, ka "nūdists ir tas, kurš tic un praktizē, ka var brīvi iztikt bez drēbēm, ja vien kāda īpaša iemesla dēļ, piemēram, ķermeņa komforta vai sociālo prasību dēļ, nav svarīgi tās valkāt." Līdz ar to nāca stingrs uzvedības vadlīniju kopums. Viņa nūdistu nelabvēļi nosauca par “Diktatoru”, viņš sāka fraktēt jaunus klubus, kas bija saistīti ar viņa klubiem visā Amerikā, un Būns stingri kontrolēja, kurš var vadīt klubus, un ieviesa stingras vadlīnijas par to, kas var kļūt par biedriem. Līdz 30. gadu vidum visā Amerikā bija astoņdesmit viena nūdistu nometne. Lielākā daļa no šīm nometnēm zināmā mērā bija dabiskās dzīves eksperimenti. Viņi visiem viesiem uzliek pilnu dabisko režīmu: kailumu lietus vai spīdumu, atturību, veģetārismu un obligātu vingrošanu. 1935. gadā viņš nopirka Sunshine Park netālu no Mays Landing, NJ. Tur atradās ASA birojs, un Amerikas sauļošanās asociācija tika reģistrēta Ņūdžersijā 1937. gada 18. februārī. Pēc tam vārds Mays Landing bija sinonīms amerikāņu natūrismam.

Divus gadus iepriekš Būns izdeva pirmo ilustrēto nūdistu žurnālu The Nudist. Šis bija veiksmīgs žurnāls, ko varēja atrast avīžu kioskos visā valstī. Žurnāla pretrunas atkal pievērsa lielu sabiedrības uzmanību nūdistu kustībai. Dažus gadus vēlāk viņš mainīja žurnāla nosaukumu uz mazāk konfrontējošu Sunshine and Health. Drīz pēc tam Jans Gejs publicēja savu grāmatu “On Going Naked”, un 1935. gadā Mihs Mindins izdeva savu filmu “Šī kailā pasaule”. Abi palīdzēja sabiedrībai apzināties nūdistu kustības lielumu un nozīmi, jo visā valstī sāka atvērties klubi. Sabiedrība – un daži politiķi – sāka justies apmierinātāk ar domu, ka mazas ādas izrādīšana nav netikla.

1936. gadā Ņujorkā tika mainīts likums, kas dekriminalizēja vīrieti, kurš gulēja augšā. Līdz tam brīdim, ja kāds vīrietis publiski izgāja bez krekla, viņu varēja arestēt. Taču antinūdistu grupas cīnījās pretī, un 1941. gadā Kongress atjaunoja sākotnējo 1873. gada “Komstokas likumu”, kas tika pieņemts, lai neļautu ASV pastam ļaut nosūtīt materiālus, kas tiek uzskatīti par “neķītriem”, nosūtīt caur pasta sistēmu. Nūdistu izdevēji nekavējoties apturēja savus USPS sūtījumus, baidoties no soda naudas. Ilslijs Būns pieņēma izaicinājumu un iesniedza prasību, apgalvojot, ka likums ir antikonstitucionāls vārda brīvības dēļ. 

BRĪVĀS PLUDMALES KUSTĪBA

Eiropā ir bijušas brīvas pludmales kopš tās izveidošanas Syltā, garajā Vācijas Ziemeļjūras salā, 1925. gadā. (Termins “free beach” ir tiešs/burtisks tulkojums no vācu valodas freistrand, un ka “bezmaksas” nav nekāda sakara ar naudu, bet nozīmē obligātu peldkostīmu prasību neesamību.) Amerikā Džounbīčā, Ņujorkā, ap 1930. gadu ir bijuši mēģinājumi tādu izveidot. Taču tas bija neveiksmīgs, un līdz Sanam nebija citu veiksmīgu mēģinājumu. Gregorio ārpus Sanfrancisko tika neoficiāli atzīts gandrīz četras desmitgades vēlāk.

Pludmale XB58 1958. gada jūnijā Stens Solers un 60 pieaugušo grupa pavadīja vēsturisku nedēļas nogali Devenportas piezemē, 12 jūdzes uz ziemeļiem no Santakrusas, Kalifornijas piekrastē. Tur grupa novilka peldkostīmus un pasludināja vietu XB58. Tā bija pirmā organizētā kailā pludmales vieta. Notikuma pārskatu publicēja vairāki vietējie laikraksti, un žurnālā Life parādījās fotoeseja:

"Tie bija 60. Sešdesmit tipiska izskata amerikāņu pulcējās nedēļas nogales nometnei pludmalē. . .Tie bija ar saviem bērniem, mājas treileri, pārnēsājamie bārbekjū un teltis. Tie bija tipiski, izņemot vienu lietu, ko viņi nebija valkājuši dūrienu! Tie bija nūdisti, Rietumu sauļošanās asociācijas biedri, un šī bija XB58 Experimental Beach 1958. Privātajā dzīvē viņi nāk no visām dzīves jomām. Viens ir vadošais svētnieks, otrs augsti novērtēts psihiatrs, otrs grāmatvedis, otrs inženieris, otrs atvaļināts flotes priekšnieks. Grupa, kas atteicās no centieniem atrast publisku pludmali, īrēja Davenport Landing pludmali no bijušā Sanfrancisko policista Čārlza Pauela (kurš nav nūdists). Sūdzību nebija."

1945-1960

Tomēr pionieri bija nodibinājuši nūdismu uz stabiliem pamatiem, un tas atdzims un uzplauks Eiropā pēc nākamā kara. Amerikas “nūdistu koloniju” “zelta laikmets”. Pēc labvēlīgā 1958. gada Augstākās tiesas sprieduma nūdistu (un vīriešu žurnāli) sāka plaukt. Gadu vēlāk Mičiganas štata Augstākā tiesa nolēma, ka natūristiem ir tiesības nodarboties ar nūdismu privātos kūrortos.

Pēc Otrā pasaules kara daudzas agrīnās primitīvās “nūdistu nometnes” tika aizstātas ar jaunākām vietām ar peldbaseinu, kluba namu un restorāniem. Nūdisti vairs neapmierinājās ar “VIENKĀRŠĪBU”, lai izbaudītu atpūtu kailiem. Viņi pieprasīja greznību, ko viņu ģērbtie draugi baudīja vasaras kūrortos, kā arī treilerus un laukumus, kas bija rezervēti RV un teltīm. Amerikāņu nūdisti, sekojot neatkarības tradīcijām, kas iedibinātas, kolonijām atbrīvojoties no Anglijas, šīs rekolekcijas sāka saukt par “kolonijām”, nevis “nometnēm”, un līdz ar to jēdziens “nūdistu kolonija” kļuva mode.

Gadiem ilgi nūdisti bija apmierināti ar palikšanu aiz saviem žogiem, apzinoties, ka augstām sienām ir divi mērķi. Viņi “pasargāja” publiku, kas nav nūdistu, no skatīšanās uz kailumu, bet arī neļāva viņiem uzmākties cilvēkiem, kuri nebija simpātiski un dažreiz agresīvi nosodīja. Viņu vienīgā apzinātā saskarsme ar sabiedrību, kas nav nūdistu, notika caur nūdistu žurnāliem un ik pa laikam radio interviju ar kādu aktīvu nūdistu pāri, kurš uzdrošinājās “iznākt no skapja” un runāt par nūdismu. Šie daži cilvēki daudz darīja, lai virzītu nūdistu kustības mērķus, iepazīstinot nenūdistus ar ķermeņa pieņemšanas nozīmi un kailu ģimenes atpūtas prieku. Viņi apzinājās, ka nūdistu vidū ir daudz cilvēku, kuriem patika “dīrāt” un daži, kas peldējās kaili savos privātajos iežogotajos baseinos mājās, bet kuri biznesa apsvērumu dēļ neizvēlējās pievienoties nūdistu grupai. .

Sākot ar austrumu piekrasti, amerikāņu naturisms izplatījās uz rietumiem, bet līdz mūsdienām lielākā daļa šo nūdistu vietu ir saglabājušās gar Atlantijas okeāna piekrasti. Vietnes atvērtas Ņujorkā un Pensilvānijā, Vašingtonā, D.C. un Karolīnās, un abos Floridas krastos. Pīts Makkonvils 1932. gadā atvēra pirmo nūdistu parku uz rietumiem no Misisipi pie Elsinoras ezera, Kalifornijā. Viņš to nosauca par Elīsiju, vēlāk pārdēvēja par Olimpisko laukumu. Pēc dibinātāja nāves tas viņam par godu atkal tika pārdēvēts par Makkonvilu.

Daudzās valstīs tiesībaizsardzības iestādes iebilda pret ideju par sociālo kailumu. Kolonijām, kuras vēlējās nodarboties ar atpūtu kailās vietās, bija jāatrodas visnepieejamākajās vietās, un tās nevarēja reklamēties daudzos publiskos laikrakstos vai žurnālos līdz 1970. gadiem.

Vidusrietumos nūdisti izveidoja vietas Ohaio, Mičiganā, Ilinoisā un citos centrālajos štatos, taču jau pašā sākumā daudzi saskārās ar spēcīgāku un nepielūdzamāku opozīciju nekā abos krastos. Amerikas centrā parastie juridiskie un politiskie pretinieki kaujā apvienojās ar fundamentālistu reliģijām. Sākotnēji no daudzajām atvērtajām nometnēm izdevās izdzīvot tikai dažām. Veiksmīgi nometņu īpašnieki, piemēram, Aloiss Knaps un Edīte Čērča, veica novatoriskus mēģinājumus popularizēt nūdismu un viņu nometnes, neskatoties uz likumīgiem ceļu bloķējumiem un boikotiem kaimiņu pilsētās.

Šajā laikmetā nūdistu klubu vadītāji saprata, ka mēģinājumi slēgt viņu parkus patiešām ir pozitīvi ietekmējuši, kā rezultātā radās publicitāte, kas piesaistīja daudz jaunu dalībnieku. Ironiski pret kailumu vērsto lobiju, šķita, ka jebkura darbība, kas pievērsa sabiedrības uzmanību nūdismam, sniedz vērtīgu publicitāti nūdistu kustībai. Nūdisti ļāva saviem bērniem pozēt kopā ar viņiem fotogrāfijām, kas publicētas žurnālu stāstos un aprakstīja garīgās, emocionālās un fiziskās priekšrocības, ko sniedz atpūta kailā. Visbiežāk vīrieši iegādājās šos žurnālus, lai skatītu kailu ķermeņu fotogrāfijas, taču liela daļa no viņiem lasīja rakstus un pēc tam, izlasītā ieintriģēti, atnesa publikācijas mājās savām sievām. Daudzas ģimenes, kas šajā periodā pievienojās nūdistu grupām, vispirms uzzināja par nūdismu šādā veidā.
Gadiem ejot, sabiedrības attieksme pret kailumu kopumā sāka mainīties. Filmās ir iekļautas kail ainas; “Vispārējās izplatīšanas” žurnāli mīkstināja aizliegumus puskailu fotogrāfijām. Un līdz ar perspektīvas maiņu nāca arī izmaiņas likumos. Nūdistu žurnāli sāka iekļaut gan vīriešu, gan sieviešu pilnīgu frontālo kailumu, kas tika uzskatīts par svarīgu soli, jo viņi uzsvēra, ka cilvēka ķermenis ir veselīgs un to ir vērts pieņemt. Salīdzinājumam, Hjū Hefnera Playboy savu pirmo fotogrāfiju ar sieviešu kaunuma apmatojumu, kas nav krāsots, tika izdrukāts tikai 1972. gadā. Šo fotogrāfiju izskats uzsvēra faktu, ka kailums nav seksa sinonīms, ka kaili cilvēki varēja baudīt spēli. tenisu vai peldēšanu ar tādu pašu draudzīgumu, kādu viņi justos, ja būtu apģērbti.

Neskatoties uz juridisko progresu, sabiedrībā nūdisma pieņemšana Amerikā attīstījās lēni. Nebija nekā, ko varētu raksturot kā kustību. “Nūdisms” Amerikā bija klosterisks un slepens; ne gluži pagrīdes darbība, bet f

1960. GADU BEIGĀS NATURISMS IR ATDZIMIS

     1960. gadu sākumā sabiedriskās sociālās tendences beidzot panāca sociālo nūdismu. Seksuālā revolūcija radīja paaudzi, kas bija vairāk nevērīga pret kailumu un morāli, un tas ietekmēja masu populāro kultūru tādos žurnālos kā Playboy un filmās (Midnight Cowboy un Blow Up). Šī jaunā paaudze uzskatīja, ka kailums ir dabisks un tāpēc piemērots. gandrīz jebkur. Viņi arī noraidīja dīvainos ierobežojumus, ko ASA nometnēs un kolonijās uzlika organizētais nūdisms — nedrīkst pieskarties, neturēt rokās, neprecēties.

Rezultāts bija Brīvās pludmales kustība, kas aizsākās Kalifornijā un strauji izplatījās. Šī gadījuma, neformālā, nestrukturētā nūdisma forma ieguva terminu natūrisms, lai to atšķirtu no tradicionālākā nūdisma, ko definējusi ASA. Dumpīgi jaunieši visā Eiropā un Amerikā piedzīvoja brīvību būt kailiem pludmalē, straumē vai tuksnesī, vai uz aizmugures lieveņa vai sauļošanās terases, un ellē ar noteikumiem!

Viens no pirmajiem pludmales pionieriem bija Sanfranciskānis Džefs Polis, kurš drosmīgi izturēja arestu Sangregorio pludmalē, izveidojot “pludmales galvu ar pilsoniskās nepaklausības palīdzību”. Viņa lieta nonāca Kalifornijas Augstākajā tiesā, kur 1972. gadā Kalifornijas Augstākā tiesa paziņoja, ka “kailums” pats par sevi nav pretlikumīgs, ja vien to nepavada “netiklība”. Šis lēmums atvēra durvis. Bieži vien natūristi vienkārši pārņēma esošās “tekstila” pludmales stūri un apgalvoja, ka tas ir savs. Ja vietējie iedzīvotāji iebilda pārāk daudz, grupa vienkārši paņēma un devās tālāk, līdz atrada pludmali, kurā neviens (vai daži) neiebilda, un pēc dažu gadu izmantošanas šī pludmale kļuva visiem zināma kā “kail pludmale”.

Lī Baksandalls 1974. gadā Masačūsetsas amatpersonas atkāpās un mēģināja aizliegt niršanu Keipkodas nacionālajā jūrmalā. Viens no tiem, kas atradās pludmalē un tika arestēts tajā dienā, bija ārštata rakstnieks Lī Baksandalls, kurš tur bija kopā ar savu sievu un mazo dēlu. Baksandallam bija organizatoriskās prasmes, un viņš izmantoja vietējos ad-hoc (tā sauktos "Free Press") laikrakstus, lai organizētu pludmales protestus un mītiņus. Drīz viņš kļuva par ietekmīgu balsi strauji augošajā brīvās pludmales kustībā.

1974. gadā natūristi Losandželosā mēģināja atvērt Venēcijas pludmali sabiedriskam kailumam. Nūdisti un natūristi plūda uz pludmali ar vīzijām, kā nostiprināties šajā apdzīvotajā vietā, kas drīz vien būtu līdzvērtīga brīnišķīgajām, atvērtajām brīvajām pludmalēm Eiropā. Taču dažu dienu laikā Venēciju, Kalifornijā, pārņēma bēdīgie. Vīrieši un sievietes drūzmējās ielās, kas pavērās uz pludmali, grūstoties un spiežot iespēju redzēt "kailus". Īpašums tika samīdīts, satiksme palēninājusies līdz apstāšanās brīdim. L.A. Pilsētas dome šo haosu uztvēra kā ideālu iespēju atbrīvoties no kailās pludmales. Vainojot drūzmēšanos uz nūdistiem (“apskates objektiem”), pilsētas tēvi steidzās pieņemt rīkojumu, kas aizliedz kailumu tās pludmalēs. Rīkojums tika formulēts tā, lai tas stātos spēkā nekavējoties, un vienas nakts laikā no Venēcijas krastmalas pazuda nūdisti.

Jevgeņijs Kalens, Vācijā dzimušais brīvības cīnītājs, nevarēja samierināties ar šo sakāvi bez ilgākas cīņas. Tiekoties ar citiem natūristiem, kuri bija izbaudījuši īso brīvību Venēcijā, viņš izveidoja Beachfront USA, lai atjaunotu slēgtās bezmaksas pludmales (piemēram, Venēcijas pludmali) un izveidotu jaunas pieejamas bezmaksas pludmales visā valstī. Viņa rīcība sakrita ar kailās pludmales slēgšanu Keipkodas nacionālajā jūrmalā un iekšlietu ministra vietnieka Nataniela Rīda paziņojumu, ka šis aizliegums drīzumā tiks attiecināts uz federālajām zemēm visur. Callen's Beachfront USA nekavējoties sāka darboties. 1975. gadā šie organizētie centieni palīdzēja Kalifornijas apelācijas tiesā iesniegt lietu (Eckl pret Davis), mēģinot atcelt pilsētas rīkojumu. Šī apelācija neizdevās, un kopš tā laika visas Losandželosas pludmales ir ievērotas kā “vajadzīgs apģērbs”.
Bet Kalens neizturēja cīņu. Tas, kas sākās kā cīņa par vienu pludmali, ātri kļuva par kampaņu par vienlīdzīgām pilsoniskajām tiesībām nūdistiem, tostarp par Keipkodas natūristu un citu lietu cēloni daudzos štatos visā valstī. Viens no pozitīvajiem šīs darbības rezultātiem ir tas, ka Nataniela Rīda plāns aizliegt kailuma attēlošanu visās federālajās zemēs nekad nav stājies spēkā. Līdz šai dienai nav aizliegts attēlot kailums, atrodoties federālajā zemē, lai gan pēc vietējo parku uzraugu ieskatiem mežsargi var izmantot vietējos valsts un apgabala likumus, lai izsniegtu biļetes, ja viņi to vēlas. 1976. gada augustā tika plānots nosvinēt pirmo Nacionālo kailu nedēļas nogali. Eugene Callen jau bija smagi slims (viņš nomira no kaulu smadzeņu vēža 1978. gadā), tāpēc šī nacionālā protesta organizēšanas uzdevums uzdeva Lī Baksandala. Interesanti, ka daudzi ar ASA saistīto nūdistu nometņu un parku īpašnieki bija aizdomīgi par Brīvās pludmales kustību, baidoties, ka, ja tā būs veiksmīga, tā varētu likvidēt nūdistu nometnes. Viņi atteicās atzīt "bezmaksas pludmales apmeklētājus".

1970

70. gados radās jaunas brīvdienu idejas, kas apmierināja nūdistu tirgu, piemēram, Windjammer Barefoot Cruises un Club Med. Karību jūras reģionā atvērts klubs Orient. Teksasā tika nodibināta ceļojumu aģentūra Bare Necessities, kas paredzēta tikai nūdistiem, un tā sāka rezervēt kruīzus kailiem. “Baltā ūdens” izbraucieni ar plostošanu pa Lielo kanjonu tagad ir izplatīti, un braukšana ar kailu mājām Mīdas ezerā un Pauela ezerā vairs negroza galvu. No Palmspringsas līdz Palmbīčai sāka veidoties nakšņošanas un brokastu moteļi, kas bija paredzēti tikai natūristi ceļotāji. Deviņdesmito gadu beigās žurnāls Forbes lēsa, ka nūdistu tūrisma industrija katru gadu gūst vairāk nekā 800 miljonus ASV dolāru.

Attālie karstie avoti sāka piesaistīt daudzus nūdistu/natūristu tūristus, un vairāki no viņiem ir izstrādājuši “apģērba izvēles” politiku. Daudzas no šīm vietām, piemēram, Stinky Springs un Odgen Hot Springs Jūtā, ir diezgan primitīvas. Citi, piemēram, Desert Reef Beach Club Kolorādo, piedāvā cementētus karstos baseinus, kuros noteiktas dienas ir atvēlētas lietošanai apģērbā pēc izvēles. Natūristiem ideāli piemērotas ir tādas vietas kā Valley View Hot Springs, arī Kolorādo, kur plašajā teritorijā apģērbs nav obligāts un ūdens temperatūra svārstās no 85 līdz 105 grādiem. Harbin Hot Springs Ziemeļos, Kalifornijā, ir vēl viens apģērba izvēles spa/kūrorta piemērs ar daudzām ērtībām.

Bet šie panākumi vēl bija nākotnē. Līdz 1970. gadu beigām vietējās varas iestādes visur atteicās no pludmalēm, un Brīvās pludmales kustības nākotne bija apšaubāma. "Hippie Hollow" pie Trevisa ezera netālu no Dalasas, Teksasas štatā, vietējie politiķi veiksmīgi aizliedza bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, būt kailiem vietā, kur ir senas ģimenes kaila atpūtas tradīcijas un bez juridiskām problēmām. Pēc Mīsa ziņojuma par pornogrāfiju publicēšanas 1984. gadā sociālā kailuma pretinieki atklāja, ka viņiem ir jauna ķīļa problēma: ja viņi nevarētu aizliegt kailuma attēlojumu tieši, viņi varētu saņemt to apzīmējumu kā “pieaugušajiem paredzētu darbību” un tādējādi saņemt to regulējumu kā striptīza klubs un, iespējams, galu galā izzuda no eksistences. Brīvās pludmales cīņai bija nepieciešams jauns līderis.

1980. NATŪRISTU BIEDRĪBA

1980. gadā Lī Baksandalls pārveidoja savu pludmales brīvprātīgo, vietējo izdevumu un juridisko konsultantu kolekciju par to, ko viņš kristīja par Natūristu biedrību. TNS, kā to bieži sauc, ir veltīta natūrisma veidam, kas koncentrējas uz tautas aktīvismu un biedru līdzdalību. Vārda “natūrists” izvēle nosaukumā ir daudznozīmīga. Šis termins Eiropā tika plaši lietots, lai apzīmētu ģimenei draudzīgas, ķermenim draudzīgas vietas, aktivitātes un attieksmi, un tajā pašā laikā tas bija brīvs no negatīvās konotācijas, ko “nūdists” bija ieguvis gadu gaitā.

Atrodas Oshkosh, Viskonsinas štatā, Baksandalas dzimtajā pilsētā, TNS apkopoja informāciju par katru pludmali, karsto avotu un nūdistu parku pasaulē, un 1980. gadā viņi publicēja pirmo Pasaules ceļvedi kailajām pludmalēm un atpūtai, kas drīz kļuva par visvairāk pārdoto ceļvedi. un joprojām ir viens no viscienījamākajiem šāda veida resursiem. Baksandalls drīz vien palaida klajā jaunu žurnālu Cloted with the Sun (vēlāk pārdēvēts par Nude & Natural, bet natūristi to dēvēja vienkārši par “N”), lai veicinātu ķermeņa pieņemšanas kultūru, kuras pamatā ir atpūta kailiem un dzīvošana.

Vairāk nekā 20 gadu laikā kopš tās dibināšanas TNS ir mainījies līdzi laikam. Katru gadu tā sponsorē to, ko tā sauc par “sapulcēm” atsevišķos klubos un kūrortos visā ASV. Šīs tikšanās piedāvā darbnīcas un virkni sabiedrisku, atpūtas un kultūras aktivitāšu — visas, protams, pēc apģērba. Deviņdesmito gadu sākumā, saskaroties ar pieaugošo reliģisko labējo pretestību atpūtai kailā, tika izveidotas divas sabiedrotās organizācijas. Bezpeļņas Natūristu rīcības komiteja (NAC) kļuva par TNS juridisko, politisko un lobēšanas atzaru, savukārt Natūristu izglītības fonds (NEF), arī bezpeļņas organizācija, uzņēmās izaicinājumu popularizēt natūrismu dažkārt skeptiski noskaņotā sabiedrībā. Jaunā gadsimta mijā šis un citi izaicinājumi tika risināti daudzos veidos — ar vietējo un reģionālo grupu starpniecību TNS Natūristu tīklā; izmantojot juridiskas un lobēšanas darbības; izmantojot sabiedriskās domas aptaujas, kas uzsver plaši izplatīto sabiedrības toleranci pret kailu izmantošanu atsevišķās valsts zemēs; un izmantojot izglītojošus un informatīvus pasākumus, kas uzsver TNS stila naturisma ģimenei draudzīgo raksturu. 2000. gadā Naturistu biedrība ASV un Kanādā pieprasīja vairāk nekā 40 000 biedru.

1990-2020

AANR. Tikmēr gadu gaitā vairāk nekā 200 vietējo klubu un nūdistu parku Amerikas sauļošanās asociācijā bija apvienojušies dažādās reģionālās struktūrās ar tādiem nosaukumiem kā Rietumu sauļošanās asociācija un Floridas sauļošanās asociācija. 1994. gadā ASA biedri nolēma sevi pārdēvēt par Amerikas kailu atpūtas asociāciju (AANR) un sāka 15 gadus ilgus pūliņus, lai pārliecinātu visas reģionālās grupas pieņemt nacionālās asociācijas zīmolu, kuras galvenā mītne atrodas Floridas Kisimmē. WSA kļuva par AANR-West, Kanādas sauļošanās asociācija kļuva par AANR-Western Canada utt. Florida bija pēdējā vieta, un 2007. gadā tā kļuva par AANR-Florida. 2006. gadā AANR svinēja savu 75. gadadienu. Jūsu dalība tieši atbalsta AANR https://www.aanr.com, sniedzot palīdzību nūdistu tiesību jomā vietējā un valsts līmenī.  Gerijs Musels, Mūrparks, Kalifornija.

21. GADSIMTĀ NATŪRISTU/NŪDISTU KUSTĪBA

Mūsdienās nūdistu kustība joprojām cīnās, lai Amerika to pieņemtu. Neraugoties uz biežajām nūdistu atbalstītāju uzvarām tiesā, Amerikā joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kuri kailumu uzskata par nepieņemamu, lai nūdistiem pirms izģērbšanās būtu jāizmanto veselais saprāts un piesardzība. Tomēr nūdistiem lietas izskatās labāk, lēnām. Par spīti konservatīvo grupu, piemēram, Vecāku televīzijas padomes, protesta saucieniem un milzīgu naudas sodu draudiem no FCC, Amerikas televīzijā un reklāmās tiek rādīts vairāk ādas (kaut arī “piksētu”).

21. gadsimta pirmajā desmitgadē dažus gadus bija iedoma redzēt, ka daudzas organizācijas — no aļņiem un aļņiem līdz senioru klubiem — pārdod savu biedru kailkalendārus kā līdzekļu vākšanas akciju. Tas nozīmē, ka nūdistiem ir ļoti viegli izbaudīt ceļojumus pa valsti ar kanoe laivām, plostiem un mītņu laivām, sazinoties ar ceļojumu aģentūrām, kas specializējas šādos atpūtas veidos. Kuģus var nomāt kuģošanai pa okeānu, un, lai gan apkalpe var palikt ģērbusies, pasažieri bez apmulsuma bauda visas kaila kruīza ērtības.

Vecākās nūdistu “kolonijas” pirms piecdesmit gadiem ir modernizētas vai aizstātas ar izsmalcinātiem un visaptverošiem galamērķu “parkiem” un “kūrortiem” ar moteļa kvalitātes numuriem uz vietas, RV pieslēgumiem un pilna izmēra pārvietojamām mājām, kuras var īrēts vai nopirkts. Olimpiskā izmēra baseini, turnīru kvalitātes tenisa un volejbola laukumi, saunas un burbuļvannas/džakuzi ir standarta ērtības. 2013. gadā Forbes ziņoja, ka "Nakation" tirgus (kails + atvaļinājums) ir pieaudzis līdz gandrīz 2 miljardiem ASV dolāru gadā.

Lielākā daļa parku un kūrortu tagad arī pārdod abonementus savos klubos, apzinoties, ka jebkurš noteikumu pārkāpums var būt iemesls anulēšanai. Aizliegumi pret jebkādu ķermeņa saskarsmi, kas tika ieviesti pirms piecdesmit vai vairāk gadiem, lielākoties ir atcelti. Šī relaksācija radās galvenokārt tāpēc, ka nūdistu kūrortu patiesais raksturs vairs netika apšaubīts. Pat pats dedzīgākais, kurš iebilst pret publisku kailumu, apsūdz nūdistus orģiju rīkošanā kūrorta teritorijā. Atbrīvojušies no šīs neparastās atturības, nūdisti ir saglabājuši tikpat augstu pieklājības līmeni, kā tas tika pierādīts iepriekš. Bet tagad viņi uzdrīkstas izrādīt normālu pieķeršanos, nebaidoties no izraidīšanas. Līdz 2015. gadam pāri var staigāt, sadevušies rokās, ķermenim pieskaroties, bez nosodījuma (lai gan dažās valsts daļās viena dzimuma pāri joprojām saskaras ar diskrimināciju). Baidītās un nepieņemamās publiskās seksuālās aktivitātes nekad nenotika. Galu galā nūdisti ir ļoti līdzīgi saviem ģērbtiem kaimiņiem, daloties ar viņiem tradicionālajās idejās par attiecībām un publisku pieķeršanās izrādīšanu.

Šie nūdistu parki tagad piesaista izsmalcinātus klientus, kuri ir gatavi maksāt nedaudz papildu izmaksas, lai aizbēgtu no tuvējiem pilsētu centriem. Daudzi no nūdistu kūrortiem gar austrumu jūras krastu tagad ir izveidotas kā vietas, kur doties, kad Eiropas natūristi apmeklē šo valsti. Daudzas nacionālās un reģionālās organizācijas strādā, lai veicinātu natūrismu/nūdismu, tostarp AANR, Natūristu biedrība un Starptautiskā natūristu federācija. Tieši šīs organizācijas cīnās ar tiesām, reklamē un reklamē plašāku sabiedrību, un, pats galvenais, izglīto tos, kuri nezina par kaila atpūtas ideāliem un priekšrocībām. Tomēr daži redz problēmas saistībā ar nūdistu "kustību". Tas, kā nākamā paaudze definēs sociālo kailumu, bez šaubām, nedaudz atšķirsies no tā, kā to praktizē viņu vecāki.

Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir mainījusi veidu, kā mūsu valstī cilvēki izvēlas pavadīt savas brīvā laika pavadīšanas stundas. Pieaugošā uzmanība sociālajiem medijiem kā cilvēku savstarpējai mijiedarbībai ir izrādījusies īsts izaicinājums visa veida atpūtai, sākot no boulinga līgām un beidzot ar baznīcu grupām un sabiedriskām pakalpojumu organizācijām, piemēram, Rotary un Lions.

Pēdējo desmit gadu laikā ir parādījušies daudzi jauni kailuma izpausmes veidi sociālajos apstākļos. Intīmu fotoattēlu un videoklipu “sekssēšana” jauniešu vidū ir kļuvusi par ierastu parādību. Kaila “selfija” nosūtīšana citam jaunietim aizstāj būšanu kailam citu priekšā. Sociālo mediju vietnes, piemēram, Facebook un Instagram, saskaras ar sacelšanos starp vairāk nekā miljardiem abonentu par atteikšanos atļaut kailu fotoattēlu izplatīšanu.

2005

Sākot ar 2005. gadu, nesakārtotas grupas dažādās pasaules pilsētās katra jūnija otro sestdienu sāka pieņemt par “Pasaules kailu velobraucienu dienu”. Sākotnēji braucieni izpaudās kā “svītra”, mijot pedāļus pa dažām pilsētas ielām, protestējot pret fosilā kurināmā turpmāku izmantošanu automašīnās. Pieaugot iesaistīto pilsētu skaitam (līdz 2015. gadam vairāk nekā 100) un braucēju skaitam vienā braucienā pieaugot, WNBR ir kļuvis par pasākumu, ko atbalsta vietējie politiķi un policija. Portlenda, Oregonas štats, katru gadu pastāvīgi piesaista 10 000 braucēju, un Sentluisas štatā, Misūri štatā, 2015. gadā ir vairāk nekā 3000 braucēju.

Nav šaubu, ka daudzi braucēji varētu mazāk rūpēties par velobrauciena iemeslu, viņi vienkārši izbauda iespēju braukt kaili pa lielu pilsētu bez aresta. Tomēr, tā kā braucieni juridiski tiek uzskatīti par protestu, ko aizsargā pirmais grozījums, organizatori smagi strādā, lai braucēji izrotātu sevi ar ķermeņa krāsojumu un saukļiem, kas rakstīti uz viņu muguras, kas atbalsta velobrauciena pamattēmas, lai izvairītos no "nepiedienīgas ekspozīcijas" atsaucēm. . Losandželosā 2015. gada pasākumā piedalījās aptuveni 450 braucēju 15 jūdžu un 3 stundu garā trasē pa centra rajona centru. Tai arī patika policijas eskorts un vietējo plašsaziņas līdzekļu nesmādējošs atspoguļojums.

Citur sievietes sāk pieprasīt vienādu augstāko brīvību ar vīriešiem, jautājot, vai vīrietis var staigāt bez krekla, kāpēc gan sieviete nevar? Šī kampaņa “Atbrīvo sprauslu” ir tikai sākuma stadijā, taču to veicina vairāki ietekmīgi jaunie aktieri.

Vairākās lielākajās pilsētās gan austrumu, gan rietumu piekrastē sāk parādīties augstākā līmeņa brīvības gājieni. Katru vasaru Ņujorkā organizācija Young Naturist America rīko “ķermeņa krāsas” pasākumu pašā pilsētas sirdī, kurā vairāki simti kailu jauniešu rotās kā mākslas priekšmeti. Pašlaik Ņujorkas štatā, kā arī Dalasas pilsētā un visā Kanādas valstī visur, kur vīrietis var iet ar augšējo daļu, likums nosaka, ka sieviete var iet arī bez krūtīm.

Katru gadu Bare Necessities sponsorē kailu kruīzus cauri Karību jūras reģionam, un viņiem ir maz problēmu aizpildīt vairāk nekā 3000 kapacitātes katrā reisā. Gandrīz neviens no dalībniekiem nevienā no šiem velobraucieniem, populārākajiem bezmaksas protestiem, kruīziem vai ķermeņa krāsošanas pasākumiem nav neviena tuvumā esoša kluba biedrs, tādējādi radot vecākajai paaudzei vēl lielāku izaicinājumu, kā saglabāt savu aktualitāti (un peļņu). šķiet, ka sociālā kailuma definīcija mainās.

AANR dalībnieku skaits pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīgi samazinājies no 50 000 maksimuma 1998. gadā līdz mazāk nekā 30 000 2015. gadā. Nūdistu kluba biedru vidējais vecums strauji pieaug līdz 50. gadu vidum. Saistīto klubu skaits ir samazinājies no 270 līdz aptuveni 200, tajā pašā laikā, kad daudzi mazāki klubi uzskata, ka nespēj sekot līdzi ērtībām un saviesīgiem pasākumiem, ko piedāvā tuvumā esošie lielāki parki un kūrorti. Tagad daži no dārgākajiem klubi ir atklājuši, ka viņi var nopelnīt vairāk naudas no "svingeru" pūļa nekā no konservatīvākiem nūdistiem.

AANR, kas tērē lielu daļu savas naudas, lai atbalstītu savu juridisko un likumdevēju komandu, kas cīnās pret naidīgu likumdošanu un dažu tiesībaizsardzības iestāžu plēsonīgu biļešu iegādi, tagad konstatē, ka tās kase samazinās, jo dalībnieku skaits turpina samazināties. Kamēr nūdisti turpina apmeklēt RV kempingus, pansijas un brokastis un kūrortus ASV, Kanādā un Jamaikā, arvien mazāk ir AANR biedru.

Lai gan arī to skaits ir samazinājies (precīzi skaitļi nav pieejami), šķiet, ka Naturistu biedrība ir pārvarējusi 2008. gada lielo lejupslīdi un uztur agresīvu uz natūristiem orientētu advokātu un likumdošanas aizstāvju komandu, kas koncentrējas uz publiskām zemēm, pludmalēm un parkiem. Bet pat TNS nodod cepuri ikreiz, kad kaut kur ir liels likumdošanas izaicinājums.

Pēc vairāk nekā 85 gadiem, pat tad, kad “kartīšu nēsājošo” nūdistu skaits var kļūt mazāks un pelēkāks, atpūta kailiem turpina pieaugt, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas brīvdienas bez drēbēm.

Neatkarīgi no tā, kā mainās sociālā kailuma bizness, sabiedrības apziņa un pieņemšana par nūdisma dabiskumu turpina virzīties uz priekšu. Sociālais kailums vairs nav jāpraktizē tieši aiz augstiem koka žogiem vai attālās smilšu pludmalēs. Kas notiks tālāk, to var minēt ikviens.

2020

Grūtāk ir izmērīt situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, kur 1970. gadu sākumā veiktie centieni legalizēt kailumu publiskajās pludmalēs bija daudz mazāk veiksmīgi nekā Eiropā. No vienas puses, saskaņā ar vienas nūdistu organizācijas veiktu aptauju, vairāk amerikāņu nāk pie domas atvēlēt publisku zemi kailo atpūtai. Tajā pašā aptaujā to cilvēku daļa, kuri apgalvo, ka izmēģinātu kailumu pludmalē, kurā nav apģērba, ja zinātu, ka tas ir droši un likumīgi, no 2015. līdz 2021. gadam pieauga no 28 procentiem līdz 45 procentiem. No otras puses, daudzas no kailajām pludmalēm, kas atradās ASV to ziedu laikos vairs nav, saka Marks Storijs, žurnāla Nude & Natural https://naturistsociety.com/about-n-magazine/ rakstnieks un konsultants, kurš pēdējos 20 gadus ir rakstījis par apģērba izvēles iestatījumiem. 2024 natūrisms vieno citu cilvēku pulku nekā pagājušā gadsimta 70. gados. Toreiz kailas pludmales piesaistīja “mazāku naudu pelnošus jauniešus”, kuri nevarēja atļauties privātu nūdistu klubu. Ziemeļos no Maiami ‘’Haulover beach’’ katru gadu uzņem vairāk nekā miljons apmeklētāju, tā ir pazīstama ar ģimenei draudzīgo atmosfēru.

KANĀDA. Daži nūdistu kūrorti tiek slēgti un dalībnieku skaits samazinās, taču natūristi, kam viņu hobijs ir dzīvs un vesels,  pielāgojas 21. gadsimtam. Veco nūdistu klubu īpašniekI, kuri cieš neveiksmi, sūdzas, ka cilvēki nav tādi, kādi viņi bija," intervijā domā Kanādas Natūristu Federācijas pārstāvis Stefans Dešens. "Tā ir taisnība. Jūs varat vai nu sūdzēties, vai arī pielāgoties." Pēdējais upuris ir Crocus Grove Sun Club, kas 40 gadus atradās 100 vietu kempingā uz ziemeļaustrumiem no Vinipegas. Īpašnieki Ray un Susan Ryynanen paziņoja, ka viņi pāriet uz parastu nometnes vietu, lai konkurētu ar citiem šajā apgabalā. Natūristi vairs nejūt vajadzību pulcēties oficiālā kūrortā, lai novilktu drēbes. Tikai ar dažiem peles klikšķiem natūristi var atrast pludmali vai parku, kurā ir pieļaujams kailums — un nav nepieciešama īre vai dalības maksa."Nu, pludmale ir bez maksas", un kā bizness mēs noteikti nevar ar to konkurēt, īpašums tiek pārdots un apģērbs būs obligāts. "Kad Kanādā sākās naturisms, cerības uz ērtībām bija minimālas. Kempings nozīmēja telti. Šodien kempings nozīmē piekabi. Tas nozīmē, ka gribi elektrību, gribi tekošu ūdeni un kanalizāciju." Kanādā ir vairāk ģimeņu ar ienākumiem, tas nozīmē, ka cilvēki, neatkarīgi no tā, vai nūdisti vai nē, vēlas zināmu komforta līmeni. "Agrāk vienīgais veids, par (nūdistu) klubiem bija federācijai. Jums nav jāiegādājas ceļvedis, Varat plānot iegādāties savu zemes gabalu un paši vadīt kūrortu.

Kāpēc jaunieši vairs nav nūdisti? Kamēr kādai Kanādas nūdistu kopienai ir grūti pieņemt darbā jaunākus dalībniekus, 27 gadus vecs vadošais natūrists skaidro, kāpēc vecumā līdz 30 gadiem labāk patīk valkāt drēbes. Van Tan klubs apgalvo, ka ir Kanādas vecākais nūdistu klubs, un tas noteikti ir viens no gleznainākajiem. Natūristi, kas brauc pa tā līkumoto privāto ceļu, atrodas uz blīvi mežainām zemākajām Grouse Mountain nogāzēm, tiek apbalvoti ar skatu uz Burrard Inlet un Greater Vancouver. Neskatoties uz visu savu skaistumu un tā iekārtām (malkas pirts, shuffleboard un baseins), Van Tan ir problēma — nav iespējams pieņemt jaunākus dalībniekus. Nūdistu klubiem neizdodas sazināties ar potenciālajiem nūdistiem. "Lielā problēma mūsdienu nūdistu pasaulē ir mārketinga zināšanu trūkums. Lielākā daļa nūdistu klubu vietņu izskatās tā, it kā tās nebūtu atjauninātas kopš 1997. gada. Viņi neizmanto sociālos medijus un visus tiešsaistes rīkus, kas ir pieejami šodien. nedomājiet, kā izmantot internetu laikā, kad visi, īpaši jaunieši, ļoti paļaujas uz internetu, lai atrastu vietas un lietas, ko darīt." Daži nūdistu klubi pat cenšas atturēt ziņkārīgos, apzināti neatbild uz e-pastiem no potenciālajiem jaunajiem apmeklētājiem, jo ​​loģika ir tāda, ka, ja viņi nopietni vēlas apmeklēt, viņi piezvanīs." Neskatoties uz to, ka katra nūdistu vietne, ko jūs kādreiz lasīsit, uzdodas par iekļaujošu, viesmīlīgu vietu, tas ne vienmēr tā ir. ‘’Wreck beach’’ Vankūverā, Kanādā ir lielākā pieejamā nūdistu pludmale Ziemeļamerikā.

AUSTRĀLIJA. Stjuarts Velans no AUSTRĀLIJAS NATŪRISTU FEDERĀCIJAS atmasko 21. gadsimta realitāti, ka nūdistu aina Austrālijā attīstījās pēc Otrā pasaules kara un sasniedza maksimumu pirms aptuveni 40 gadiem.

"Pludmales natūristiem, iespējams, bija savos ziedu laikos 70. gados un 80. gadu sākumā, jo skaistums, ko mēs tur redzējām, mainīja cilvēku skatījumu uz savu ķermeni. Tas ir saistīts ar saules drošības sajūta, un tas ir atturējis cilvēkus no izģērbšanās un gulēšanas saulē. Pēdējās paaudzes laikā ir ieviesusies konservatīvāka attieksme pret ķermeni. Taču atdzimšanas pazīmes veicina jauno naturistu kopienu veidošanās sociālajos medijos,  jaunieši atgriežas, jo īpaši pludmalēs, kurās nav nepieciešams apģērbs, jo cilvēki no jauna atklāj, ka naturisms ir lielisks stresa lauzējs. Tas ir brīnišķīgi, jo D vitamīnu jūs saņemat dabiski, nevis tableti, un tam ir arī sociāls elements."

MEKSIKĀ. "Hidden beach resort’’ šī pludmale tiek uzskatīta par nūdistu paradīzi.

GRIEĶIJĀ. "Red beach’’ pludmale Krētā. Šī pludmale ir īpaša ar to, ka tur ir atrodamas alas, senas drupas un sarkanā smilšakmens klintis.

HORVĀTIJAS  ‘’Valtatas’’ pludmale ir iecienīta jau no 1960. gada, no šīs pludmales paveras brīnišķīgs skats uz olīvu kokiem un vīna dārziem.

FRANCIJĀ.  "Le Centre Hélio Marin’’ 1953. gadā tur tika dibināta ‘’Internacionālā natūristu federācija.’ 

Cap d’Agde piedāvā netikai iespēju sauļoties nūdistu pludmalē,  bet ir pieejama natūristu pilsētiņa.

  Ikvienam, kuram ir apnikušas savas iedeguma līnijas un kas vēlas sajust siltos saules glāstus uz atklātas ādas, ņemiet vērā padomu: "Izmēģiniet vienreiz un uzziniet, kā tas ir. Varat doties uz publisku pludmali un izģērbties pats. Ja tas jums vienkārši patiks tad vairs nevēlēsities uzvilkt peldkostīmu. Pēc UNESCO datiem, mūsdienu pasaulē dažādās natūristu un nūdistu organizācijas nereģistrējušies varētu būt vairāk nekā 100 miljoni